De Facto

De Facto

De Facto

Pēc LTV sižetiem sāktos kriminālprocesos - vairāki aizdomās turamie

Brīvosta uzdāvina noliktavas privātuzņēmējam 1 milj. EUR vērtībā

Rīgas brīvosta «uzdāvina» privātuzņēmējam noliktavas miljons eiro vērtībā

Iespējams tieši iepriekš pieļauto kļūdu dēļ Rīgas Brīvostas pārvalde privātuzņēmējam netieši uzdāvinājusi dāvanu par vairāk nekā vienu miljonu eiro (1 012 467 eiro), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Brīvosta uzņēmumam “KS Terminal” uzbūvēja atklāta tipa noliktavu Krievu salā. 

No šīs izšķērdības, visticamāk, varēja izvairīties.

Brīdī, kad jau “Krievu salas projekta” realizācija ritēja pilnā sparā, “KS Terminal” vēl saņēma būvatļauju, lai tur izbūvētu savas noliktavas. Vēlāk it kā pēkšņi atklājās, ka “KS Terminal” iekārtotās platības tomēr būs nepieciešamas pašai ostai.

“Lai projektu uzsāktu, Rīgas Brīvostas pārvalde lūdza stividoru atbrīvot šo teritoriju apmēram 11 hektāru platībā, šim stividoram kompensēja teritoriju, ierādot citu analoģisku vietu,” skaidroja Rīgas Brīvostas pārvaldes “Krievu salas projekta” vadītāja Sanita Kaire.

Priekšdarbi Krievu salas pārvēršanai ostā uzsākās pirms desmit gadiem. 2010. gadā Rīgas Brīvostas pārvalde noslēdza līgumu ar Satiksmes ministriju par projekta īstenošanu, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Savukārt 2011. gadā “KS Terminal” labiekārtoja teritoriju uz projekta īstenošanai paredzētās zemes.

“Vispirms tiek izsniegta atļauja būvdarbiem Rīgas Brīvostas pārvaldei attiecībā uz šo Krievu salas projektu, bet pēc pāris gadiem komersantam arī tiek izsniegta būvatļauja par to, ka viņš var veikt šāda veida būvniecību tajā pašā teritorijā, kur ir paredzēts Krievu salas projekts,” norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņasprāt, “šie bija absolūti nepamatoti un nevajadzīgi izdevumi, kuriem nebija jābūt.”

Rīgas Brīvostas pārvalde, visticamāk, jau tobrīd zināja, ka “KS Terminal” rīcībā esošā zeme būs nepieciešama ostai. Tomēr 2010.gadā Brīvosta saskaņoja “KS Terminal” iesniegto tehnisko projektu. Uz apliecinājuma dokumenta stāv Rīgas Brīvostas pārvaldes pārvaldnieka Leonīda Loginova vietnieka Aigara Pečaka paraksts.

Par jaunatklātajiem tēriņiem “de facto” vēlējās uzzināt abu kungu viedokli, taču šonedēļ Pečaks uz “de facto” zvaniem neatbildēja. Savukārt Loginovs esot ārpus valsts.

Arī “KS Terminal” valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko notikušo komentēt vairs nevēloties.

Toties pirms četriem gadiem “KS Terminal” no Pārvaldes pieprasīja kompensāciju nepilna miljona latu apmērā. Taču pārvalde nemaksāja. Tā vietā nolēma par pašu līdzekļiem izveidot jaunas atklāta tipa noliktavas.

"2012. gadā bija Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes lēmums. Es nevaru komentēt, jo tas neattiecas uz projektu. Tāds lēmums tika pieņemts. Acīmredzot pamatojoties uz tā brīža ekonomiskajiem apsvērumiem,” norāda Kaire.

Tomēr būvdarbu gaitā izmaksas palielinājās. Ar vienu un to pašu būvnieku slēgtie līgumi esot bijuši par vienādu vai līdzīgu pakalpojumu saņemšanu. Vēlāk izrādījās, ka Brīvosta iztērējusi vairāk nekā “KS Terminal” savulaik pieprasīja kompensēt.

"Rezultātā tie izdevumi, kas bija Rīgas Brīvostas pārvaldei, lai uzbūvētu šo noliktavu, tomēr bija lielāki nekā šis komersants pieprasīja. Precīzi lielāki 23 tūkstošu apmērā,” aprēķinājusi Krūmiņa.

Taču Rīgas Brīvostas pārvaldes amatpersonas tēriņus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā par izšķērdību neuzskata. Tieši pretēji – uztver to kā “pārspīlētu apgalvojumu”.

“Ziniet, vienmēr var plānot arī labāk. Šajā gadījumā, man šķiet, ka ir plānots optimāli un pārmetumiem nav vietas,” norāda Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes loceklis, satiksmes ministra padomnieks Artis Stucka.

Viņš uzskata, ka ,,šādu sarežģītu projektu nevar precīzi nofiksēt, kas notiks, kad notiks, kāpēc notiks”. “Šī projekta īstenošana paredz arī zināmu reakciju uz kaut kādām ārējām situācijām, uz kurām ir jāreaģē. Taču šie finanšu līdzekļi viņiem sākotnēji bija ieplānoti, kā rezultātā attiecīgi šāda vajadzība bija un finanšu līdzekļi tika iztērēti,” sacīja Stucka.

Valsts kontroles ieskatā kopumā nelietderīgi un prettiesiski iztērēti vairāk nekā 3,8 miljoni eiro. Papildu noliktavas pārvietošanas kompensēšanai, nauda tērēta dažādiem ārpakalpojumiem un neparedzētiem izdevumiem būvniecības laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt