Brīvosta norāda, ka pozitīvie dinamikas rādītāji ir saistāmi ar apgrozījuma kāpumu beramkravu un ģenerālkravu segmentos. Pērn Rīgas brīvostā pārkrauto beramkravu apjoms pieaudzis par 23,7 miljoniem tonnu, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2017. gadā, savukārt ģenerālkravu segmentā tika uzstādīts jauns ostas rekords, pārkraujot 8,6 miljonus tonnu, kas ir par 22,6% vairāk nekā 2017. gadā.
Pērn brīvostā pārkrauto kravu apjoms uzrādīja būtisku pieaugumu gandrīz visos kravu segmentos salīdzinājumā ar 2017. gadu. Vairākos no tiem pat uzstādīts jauns ostas kravu apjoma rekords. Aizvadītajā gadā turpināja palielināties konteinerkravu un lauksaimniecības kravu apjoms, abos kravu segmentos sasniedzot jaunus apgrozījuma rekordus, pauda brīvostā.
Ostā pārkrauto konteinerkravu plūsma pērn pieauga līdz 4,9 miljoniem tonnu, savukārt lauksaimniecības kravu segmentā ostā tika pārkrauts 1,9 miljoni tonnu lauksaimniecības produktu, kas ir par 12,9% vairāk nekā 2017. gadā. Jauns rekords 2018. gadā tika sasniegts arī pasažieru pārvadājumos – Rīgas brīvostā tika apkalpoti 0,87 miljoni pasažieru, kas ir par 44,9% jeb 40,4 tūkstošiem vairāk nekā 2017. gadā.
Pārkrauto ogļu kravu apjoms pērn bija par 20,8% lielāks nekā 2017. gadā, savukārt kokmateriālu kravu apgrozījums 2018. gadā pieauga par 34,5%. Kokmateriālu kravu grupā lielākais apjoma pieaugums tika reģistrēts kokmateriālu ģenerālkravām. Pērn tas sasniedza augstāko kokmateriālu ģenerālkravu eksporta rādītāju kopš 2010. gada. Aizvadītajā gadā no ostas tika nosūtīts par 68,4% jeb 2,7 miljoniem tonnu kokmateriālu ģenerālkravu vairāk nekā 2017. gadā.
Aizvadītajā gadā par 45,7% palielinājās koksnes šķeldas kravu apjoms, kā arī par 4,8% pieauga apgrozījums koksnes granulu kravu segmentā. Pozitīva izaugsmes dinamika 2018. gadā tika reģistrēta arī akmens šķembu un ro-ro kravām, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 35,8% un 21,3%, savukārt kūdras un tehniskā sāls kravu apjoms pērn palielinājās par attiecīgi 4,7% un 17,8%, informēja brīvosta.
Samazinājums Rīgas brīvostā pārkrauto kravu apjomā 2018. gadā reģistrēts naftas produktu segmentā, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir par 27,6% mazāks. 2018. gadā kritums novērojams arī ķīmisko beramkravu, rūdu un metāla beramkravu apgrozījumā, kas pērn samazinājās par attiecīgi 14%, 3,3% un 15,9%.
Brīvosta norāda, ka pērn tikuši īstenoti vairāki stratēģiski nozīmīgie projekti, kas ilgtermiņā veicināšot ostas konkurētspēju un paaugstināšot tās darbības kapacitāti. Starp nozīmīgākajiem brīvosta min Krievu salas multifunkcionālo termināli, kas ir pilnībā nodots ekspluatācijā un gatavs kravu pārkraušanai. Pērn arī tika noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru par Eiropas Savienības finansējumu satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, kā arī ievērojami resursi un uzmanība tika veltīti galvenā kuģošanas kanāla dziļuma uzturēšanai.
