Jau pagājušajā ziemā Lietuvas valdība noteica energoresursu cenu griestus. Rēķini nepieauga par vairāk kā 30%. Lietuvas finanšu ministrijā norādīja, ka jau tagad ir zināms atbalsts nākamajai sezonai un atkal ir noteikts, cik ļoti tarifi drīkst kāpt.
Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaite skaidroja: “Redzam, ka cenas arvien ir augstas, tās nesamazinās, kā bijām paredzējuši, tāpēc tagad pieņemts lēmums, ka mēs ļausim cenām kāpt par 40% un pārējais cenu kāpums tiks segts no valsts budžeta.”
Pašreizējās prognozes liecina, ka tas atstāšot 540 miljonu eiro lielu robu Lietuvas budžetā. Ministrijā norādīja, ka svarīgi atbalstīt visus iedzīvotājus, jo cenu kāpums ir pārāk liels priekš jebkura.
“Tas tāpat ir liels cenu kāpums, bet vismaz pārējo segs no valsts budžeta. Mēs arī palielinām to cilvēku skaitu, kuri var saņemt mērķētas kompensācijas saviem apkures rēķiniem. Ietekme ir ne tikai uz trūcīgajām mājsaimniecībām, bet arī jau uz vidējo klasi. Mūsuprāt, ir skaidri signāli, ka cenas turpinās kāpt. Un cilvēkiem ir jāpieņem lēmumi par energoefektivitāti un par alternatīviem enerģijas avotiem, nevis jāturpina paļauties uz gāzi. Bet tik un tā cenu kāpums ir pārāk straujš, lai nedarītu neko, jo citādāk gāzes cena būtu divreiz lielāka un elektrības cena trīsreiz lielāka nekā pērn,” atzīmēja Lietuvas finanšu ministre.
Straujais cenu kāpums un skarbās nākotnes prognozes Lietuvā esot atgriezušas diskusijas par jaunu atomelektrostaciju, atzina finanšu ministre. Pašreiz uz galda esot visi iespējamie risinājumi un, ja būšot politiskā griba, par staciju varētu atsākt runāt.
Ministre gan atzīmēja, ka tas varētu būt sarežģīti, jo Lietuvas iedzīvotāji 2012. gadā balsoja pret stacijas būvniecību un pašreizējais plāns paredz līdz 2030. gadam 90% no enerģijas ražot no atjaunojamiem resursiem.
Latvijas Televīzijai (LTV), darba dienas vidū viesojoties kādā Kauņas mikrorajonā, pagalmā ir vien jaunās māmiņas un pensionāri, kuri iekopj dobes. Viņi sacīja, “lai kāds būtu cenu kāpums, kaut kā jau galā tiksim”. Un tie, kuri jau pelnītā atpūtā – tagad saņemšot par 5% vairāk pie pensijas.
Vaicāti, vai gaidot nākamo apkures sezonu, līdzekļi būtu jāiekrāj, LTV uzrunātie lietuvieši atbildēja:
“Nē, es nebaidos no nākamās ziemas. Ir daudz jāstrādā un tad jau nauda arī būs.”
“Nav bail, es nedomāju par to. Es jau neko nevaru darīt. Kā būs, tā maksāsim. Visu laiku visiem ir jākrāj. Es visu dzīvi krāju, un man ir labi. Es nedomāju par to īpaši daudz.”
“Man nav ne jausmas, bet domāju, ka būs 15% vai 20% dārgāk.”
Arī Lietuvā viss ir kļuvis daudz dārgāks, sacīja iedzīvotāji arī Viļņas centrā. Piemēram, ja kafejnīcā pagājušajā vasarā varēja atstāt 5 eiro, tad tagad par to pašu jāatstāj 8 vai pat 10 eiro. Taču par komunālajiem maksājumiem Viļņas iedzīvotāji gan nav tik satraukti. Viņi neuzskata, ka tie būs divtik dārgāki kā pagājušajā ziemā, jo Lietuvas valdība jau tagad ir apsolījusi atbalsta mehānismus:
“Salīdzinot ar Poliju, Īriju, tur algas ir pilnīgi citas. Bet cenas veikalos ir daudz zemākas nekā pie mums.”
“Dzīvoklis ir ļoti dārgs. Es par apkuri maksāju 150 eiro, par divistabu dzīvokli. Tas ir bez komunālajiem pakalpojumiem, bez elektrības un ūdens. Tas ir tikai par siltumu. Bet man pensija ir 500 eiro.”
“Arī šajā ziemā mūs brīdināja, ka gāzes cena varētu būt divreiz vai trīsreiz lielāka. Bet Lietuvas valdība pieņēma kaut kādus mērus, nezinu precīzi, bet kaut kā to apgāja. Kā saprotu, Lietuva tagad maina gāzes piegādātāju. To piegādās citas valstis, ne Krievija, piemēram. Tāpēc cenu kāpums, manuprāt, ir loģisks.”
“Var redzēt, ka pat mēnesi atpakaļ cenas par kaut ko bija 1 vai 2 eiro, tagad ir 3 un 4 eiro.”
