Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Sāk kampaņu «Pārgalvis = bezgalvis»

Apzina kultūrvēsturisko mantojumu «Rail Baltica» trasē

«Rail Baltica» trases Rīgas gredzena arheoloģiskā izpēte neliek mainīt ieceri

Topošās Eiropas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” centrālajā daļā pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas darbi. Vairākums atradumu ir Pirmā un Otrā pasaules kara liecības. Līdz šim speciālisti neesot atraduši neko tādu, kas liktu mainīt iezīmēto trasi, tomēr vairākās vietās tikšot veikta papildu izpēte.

Kopš pagājušā gada rudens arheologi, industriālā mantojuma pētnieki un citi speciālisti jau apzinājuši gandrīz pusi no topošās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” teritorijas jeb tā saucamo Rīgas gredzenu. Abos Daugavas krastos Rīgas pilsētā kultūrvēsturiskās vērtības trase neapdraudot, bet atklājumi bijuši interesanti.

“Industriālā daļa bija reāli interesanta. Izrādās – pie stacijas ir trīs patvertnes, un neviens par tām neko nezina. Kaut kas ir pat zem dzelzceļa. Mums bija diezgan sarežģīti atrast, nofiksēt un atzīmēt,” stāsta SIA ''Arhitektoniskās izpētes grupa'' valdes priekšsēdētājs Baiba Eglāja.

Teritorijās ārpus galvaspilsētas vairums atradumu saistīti ar kara laiku. Ķekavas novadā “Rail Baltica" trase šķērsos arī Pirmā pasaules kara daudzpakāpju aizsardzības sistēmas vācu 1.aizsardzības līnijā.

“Šeit ir ierakumi un struktūras, kuras mēs ieteiktu pētīt arheoloģiski, kas līdz šim ir darīts tikai pie Nāves salas un Tīrelī, bet šādās vietās īsti nav pētīts,” stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Mārcis Kalniņš.

Fiksēt vēsturiskās liecības ir svarīgi ne vien tāpēc, ka tās līdz šim maz pētītas, bet arī tāpēc, ka šīs vietas var būt bīstamas. “Būvniekiem būs ļoti jāuzmanās gan no sprāgstvielām, gan arī, visticamāk, cilvēku mirstīgās atliekas tiks atrastas, jo apzināšanā, kādu mēs šobrīd veicam, to nav iespējams konstatēt,” norāda Kalniņš.

Gan aizsardzības sistēmas, gan Ķekavas novadā atrasto darvas dedzināšanas uzkalniņu arheologi, visticamāk, ieteikšot izpētīt kārtīgāk. “Tad arī papildu izpētē secināsim, ko darīt ar rezultātiem. Variants jau ir izpētīt šo teritoriju pilnībā: izrakt un savākt visas liecības un aiznest uz muzeju. Visdrīzāk, tas tiks kļauts iekšā būvniecības procesā, un, īsu brītiņu pirms sākt būvēt, arī veiks šo izpēti,” stāsta Eiropas dzelzceļa līnijas projekta vadītāja Ilze Lukstiņa.

Līdz šā gada nogalei izpētes grupām vēl jāapseko vairāk nekā 100 kilometri no 263 kilometru garās trases Igaunijas un Lietuvas virzienā.

KONTEKSTS:

Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti