"Rail Baltica" staciju, estakādi un dzelzceļu starptautiskajā lidostā "Rīga" būvēs personu apvienība "B.S.L. Infra". Apvienību veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms – "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra, ka līguma parakstīšana par būvdarbu veikšanu ir pozitīvs signāls ekonomikas stimulēšanai un nākamo piecu gadu laikā radīs simtiem jaunu darbavietu, sekmējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu. "Veiktie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus nostiprināt Rīgas kā Baltijas aviācijas mezgla pozīcijas. Tādā veidā tiks nodrošināta ērta satiksme starp Rīgu un Latvijas reģioniem. Arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem Rīgas lidosta būs tuvāk kā pašlaik," izteicās Linkaits.
"Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris piebilda, ka jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai. Tas ļaus nostiprināt Latvijas kā starptautiska galamērķa un tranzīta valsts statusu. "Būvprojekts ir apjomīgs, komplicēts un pietiekoši sarežģīts. Tā sagatavošanā tika iesaistītas 32 institūcijas un liela daļa darba paveikta izaicinošos – pandēmijas – apstākļos," norādīja Vingris.
Personu apvienības "B.S.L. Infra" pilnvarotais pārstāvis Juris Frīdmanis norādīja, ka būvnieki ir gatavi darbam: "Esam gandarīti, ka darba apjoms, kas tika ieguldīts, lai sagatavotu mūsu piedāvājumu, ir rezultējies ar līguma noslēgšanu. Apzināmies, ka mūs gaida vēl atbildīgāks, izaicinājumiem bagātāks, vēsturiski ļoti nozīmīgs darba process, kurā tiks būvēta ievērojama daļa no Latvijas transporta infrastruktūras nākotnes ainavas." Frīdmanis uzsvēra, ka kopuzņēmumā ir nepieciešamās kompetences un resursi, lai īstenotu visas projektā iekļautās pozīcijas – ēku, tiltu, ceļu un dzelzceļu kvalitatīvu būvniecību – nolīgtajā izpildes termiņā.
Kādi būvniecības darbi notiks?
Būvniecības darbi ir sadalīti piecos secīgos posmos atbilstoši piešķirtajam finansējumam, un tie ir pabeidzami 2025. gada decembrī. Kopējā līguma summa ir 236 961 150 eiro (bez PVN).
Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Jaunās stacijas ēkas pirmajā jeb zemes līmenī tiks izveidota ērta pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos.
"Zaļais koridors" pasažieriem – platība brīvai to pasažieru kustībai gan no lidostas termināļa, gan uz to, kuri lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošiem pasažieriem. Stacijas 2. stāvā – ērtas, plašas un gaišas pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet 3. stāvā būs ātrvilciena un ekspreša ("shuttle") no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli.
Stacijas apkārtnē – jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas.
Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana.
Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, "Rail Baltica" dzelzceļš un stacija lidostā "Rīga" tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda estakāde ir unikāla, jo līdz šim Latvijā nekas līdzīgs nav realizēts. Tiks veidots uzbērums un 113 metru garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt "Rail Baltica" ātrvilciens un ik pa apmēram 30 minūtēm tā sauktais "shutlle" jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV ("Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija)) – projektu.
KONTEKSTS:
"Eiropas Dzelzceļa līnijas" 2019. novembrī izsludināja starptautisku konkursu divās kārtās, lai atrastu būvniekus "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai.
Objekts ir ļoti komplicēts, tāpēc potenciālajiem būvniekiem tika izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības: pieredze publisko ēku, dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos. Lai kvalificētos konkursa nosacījumiem, pretendenti veidoja starptautiskas apvienības, apvienojot Latvijas un ārvalstu būvniecības speciālistu labāko kompetenci, un uz pirmo konkursa kārtu tika saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem. Otrajā kārtā pērn septembrī tehnisko un finanšu piedāvājumu iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem par uzvarētāju decembrī tika noteikts uzvarētājs – personu apvienība "B.S.L. Infra".
Sākusies "Rail Baltica" būvniecības fāze. 2021. gadā Latvijā notiks jau divu lielu"Rail Baltica" trases posmu būvdarbi: lidostā "Rīga" un Rīgas Centrālajā stacijā, kur darbi tika sākti novembra beigās. Visā Latvijas teritorijā norit "Rail Baltica" pamata trases projektēšanas darbi.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
