Raidījums: EM piedāvās par gadu atlikt būtiskus gāzes tirgus liberalizācijas lēmumus

Ekonomikas ministrija piedāvās valdībai gāzes tirgus liberalizāciju, kas būtiskos lēmumus atliek par gadu, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Saeimas deputāti ar ministrijas iedeju neesot mierā un gribētu izveidot īpašu apakškomisiju enerģētikas likuma grozījumu izstrādei, taču parlamentā apakškomisijām paredzētais budžets jau ir izsmelts un jaunas veidot neesot iespējams.

"Nekā personīga" rīcībā nonācis Ekonomikas ministrijas izstrādāts projekts gāzes tirgus liberalizācijai, saskaņā ar kuru tā arī netiek piedāvāts lemt par "Latvijas gāze" bilancē esošās Inčukalna gāzes krātuves un maģistrālo gāzes vadu atsavināšanu, tā vietā piedāvājot lēmumu atlikt vēl pāris gadus. Tā vietā tiek piedāvāts formāli sadalīt "Latvijas gāzi", līdzīgi kā tas noticis ar "Latvenergo", kuram ir elektrotīklu māsasuzņēmums.

"Šis variants, ko mēs šobrīd piedāvājam, paredz sadalīt "Latvijas gāzi" divos uzņēmumos. Viens ir gāzes tirgotājs un sadales tīklu operators, un otrs būtu pārvades un uzglabāšanas operators. Šis ir viens no variantiem, kādu arī nu Eiropas regulējums piedāvā un, mūsuprāt, šis ir šobrīd pats svarīgākais. Sadalīt divās daļās, nemainot īpašuma struktūru," skaidro ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzskata, ka problēmas atlikšana ir izdevīga "Gazprom". Viņš uzskata, ka galvenais ir atdalīt tirgošanu no gāzes pārvades.

Ar Ekonomikas ministrijas ziņojumu nākamnedēļ plānojusi iepazīties valdība. Ministrija piedāvā lēmuma projektu, kas ļautu tai vēl pusotru gadu vilkt garumā izmaiņas līdz 2016.gada 1.maijam.

Ar valdības darba tempu gāzes tirgus liberalizācijā nav mierā Saeimas deputāti un ir parādījusies ideja izveidot apakškomisiju enerģētikas likuma grozījumu izstrādei. Ar enerģētikas jautājumiem strādāšot nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāts Einars Cilinskis, kurš gan atzīst, ka ar apakškomisijas dibināšanu ir problēmas

"Komisija bija plānota pie Ilgtspējīgas attīstības komisijas tāpēc, ka zem Tautsaimniecības komisijas jau divas apakškomisijas ir un vairāk nedrīkst. Iznāca tā, ka Saeima jau ir sadibinājusi tik daudz apakškomisiju, ka budžets ir izsmelts. Nav jau tik ļoti svarīgi saņemt kādu papildu piemaksu. Mēs vienojāmies Ilgtspējas attīstības komisijā, ka mēs kādu laiku pastrādāsim semināru režīmā. Apskatīsimies, kas mums būs izstrādāts un kad, iespējams, kādā brīdī varētu atriezties arī pie idejas par apakškomisiju," skaidroja Cilinskis.

Kā ziņots, Saeima pērn martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.

Gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas Gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.

Savukārt "Latvijas Gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.

Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - "Latvijas gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.

Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Jau ziņots, ka "Latvijas Gāzes" peļņa pērn bija 32,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro.

Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā - 5,4%.

Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt