Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Laika ziņas 28.07

Rīta Panorāma

Dziedātāja Britnija Spīrsa tiesājas ar tēvu

Intervija ar FKTK priekšsēdētāju Santu Purgaili

Purgaile: Ar Baltkrievijas uzņēmumiem izmēģinātais «zaļais koridors» sadarbībai ar bankām darbojas labi

Risinot grūtības investoriem sadarboties ar bankām Latvijā, ar Baltkrievijas uzņēmumiem izmēģināts “zaļais koridors” un tas darbojas labi, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Līdz ar “finanšu sistēmas kapitālo remontu” izskanēja uzņēmēju neapmierinātība ar bankām. FKTK līdzdarbojas situācijās, ja uzņēmējiem vai privātpersonām rodas neskaidrības vai sūdzības par banku darbību. “Mums ir ieviests tā saucamais mediācijas process, kur mēs aicinām pie galda visas puses, diskutējam, mēģinām rast kopsaucēju, kas šajā situācija bijis nepareizi, un mācāmies no tās situācijas,” sacīja Purgaile.

Jautāta par Baltkrievijas uzņēmēju problēmām ar bankām, kas tos uzskata par ļoti riskantiem klientiem, FKTK vadītāja norādīja, ka attiecībā uz šiem uzņēmējiem ir pilotprojekts, izveidojot tiem “zaļo koridoru”. “Tieši uz Baltkrievijas uzņēmējiem mēs testējām, kādā veidā ātrāk, efektīvāk iedot signālu, kurā bankā un kā šis uzņēmējs var apkalpoties. Man ir informācija, ka šis labi strādā,” sacīja Purgaile, atvērto bankas kontu skaitu gan nenosaucot.

Pēc šī projekta FKTK turpinās sarunas ar Latvijas Eksportētāju asociāciju, lai apskatītu problēmas, kas rodas eksportētājiem, un, iespējams, šāda veida “zaļo koridoru” iedibinātu citās jomās.

Banku uzrauga vadītāja arī norādīja, ka katrā valstī, visticamāk, ir jomas ar augsta riska klientiem. “Esam identificējuši tos sadarbības partnerus, kas iekrīt riska zonā. Tas nenozīmē, ka mēs nevaram strādāt.” Tāpēc FKTK cenšoties saprast, kādas iekšējās kontroles sistēmas bankās ir jāiedarbina, lai šos riskus vadītu.

Turklāt Latvijā esot vairākas bankas, kuras izveidojušas atbilstošas drošības sistēmas un labprāt strādā ar šādiem klientiem. Piemēram, mazākas bankas specializējas noteiktās nišās. Arī lielākas bankas mēdz strādāt ar šādiem klientiem, bet tas ir atkarīgs no nozares un valsts, no kuras nāk uzņēmums, piebilda Purgaile.

KONTEKSTS:

Par sarežģījumiem ar kontu atvēršanu ārvalstu uzņēmumiem sāka runāt investori pēc tam, kad, sekojot “finanšu sistēmas kapitālajam remontam”, bankas ieviesa stingras prasības naudas atmazgāšanas novēršanai. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") vēlāk pauda, ka Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt "melno naudu" un vairāk jādomā par banku sektora attīstību.  

Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks atzinis, ka bankas un uzraugošās institūcijas cīņā ar "netīro naudu" ir iebraukušas otrā grāvī un pašlaik nevis ķer blēžus, bet apgrūtina dzīvi arī godīgiem uzņēmējiem, un tas nav pieļaujami.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvjiem pārskatīja normatīvos aktus, lai saprastu turpmāk darāmo darbu sarakstu – kas būtu maināms valdības noteikumos un arī likumos. FKTK gan arī veltīja kritiku bankām par to attieksmi pret uzņēmumiem, norādot, ka klientu apkalpošanas standartu neviens nav atcēlis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt