Panorāma

Polijas veselības ministra masku afēra

Panorāma

Viesnīcās un restorānos dzīvība atgriežas lēni

Samazinās «ātro kredītu» bizness

PTAC: Nebanku kreditēšanas apjoms pērn krities pirmo reizi kopš 2014. gada

Nebanku patērētāju kreditēšanas tirgū pagājušajā gada kritušies kreditēšanas apjomi, informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas noticis pirmo reizi kopš 2014. gada.

ĪSUMĀ:

  • 2019. gadā samazinājies kreditēšanas apjoms.
  • Krietni palielinājies izsniegto kredītlīniju apjoms.
  • PTAC sācis 17 reklāmu uzraudzības lietas.

PTAC sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka kreditēšanas portfelis nebanku sektorā 2019.gadā kopumā ir audzis par 7,4 % sasniedzot 764,33 miljonus eiro.

Tomēr ir samazinājies no jauna izsniegto kredītu apjoms par 5,17 % jeb 32,59 miljoniem eiro. 

Samazinājums no jauna izsniegto kredītu apjomos vērojams vairākos patērētāju kreditēšanas segmentos – hipotekārajos, distances kredītos, automašīnu un citu preču līzingos, kamēr vairākās jomās vērojama apjoma palielināšanās – patēriņa kredītu un lombardu sektorā. 

Kritušies nebanku kreditēšanas apjomi, biedē ar nelicencētu kreditētāju uzdarbošanos Jānis Kincis

    Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2019. gadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 597,27 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,59  miljoniem eiro (5,17 %) mazāk nekā 2018. gadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2019. gadā turpina dominēt Distances kredīti ar 236,47 miljoniem eiro jeb 40% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 175,08 miljoniem eiro jeb 29%.

    Izsniegto kredītu samazinājums summā, salīdzinot 2019.gadu pret 2018.gadu, visvairāk ir samazinājies hipotekārajiem kredītiem (-10,89%), distances kredītiem (-10,33%) un līzinga un citiem ar transporta līdzekli/objektu nodrošinātajiem kredītiem (-6,08%), kamēr kredītu pret kustamas lietas ķīlu izsniegšanas (+7,04%) un patēriņa kredītu (+3,29) apjomi ir palielinājušies.

    Par spīti tam, ka izsniegto kredītu apjoms kopumā ir samazinājies, 2019.gadā, salīdzinot ar 2018. gadu,

    būtisks pieaugums gan apjoma, gan skaita ziņā novērojams aizdevumu atmaksas grafiku un/vai beztermiņa (kredītlīnijas) kredītiem. Kredītu skaita ziņā tas ir palielinājis par 94,76%, savukārt apjoma (kopsummas) ziņā par 66,56%.

    Savukārt būtiski samazinājies ir izsniegto maksas distances kredītu ar atmaksu 1 maksājumā skaits (89,56%) un kopsumma (94,03%). Tāpat samazinājums novērojams bezmaksas izsniegto distances kredītu skaitā (57,04%) un kopsummā (53,08%).

    Nebanku kreditētāju kopējā kredītportfeļa kvalitāte ir stabila un arī 2019.gadā ir turpinājusi uzlaboties - uz 2019.gada 31.decembri kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 88,34%, kas gandrīz par 1 procentpunktu labāks rādītājs nekā uz 2018.gada 31.decembri. 

    Vislabākā kredītu kvalitāte 2019.gadā turpināja saglabāties līzinga un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošināto kredītu grupā (bez kavējuma 93,62% no kredītportfeļa). Otrais labākais kredītu portfelis patēriņa kredītiem (bez kavējuma 87,93%). Distances kredītiem bez kavējuma īpatsvars no 78,96 (2018.gadā) ir nedaudz samazinājies un 2019.gadā ir 77,63%. Savukārt hipotekāriem kredītiem kredītu īpatsvars bez kavējuma ir samazinājies no 75,09 (2018.gadā) uz 71,80 (2019.gadā.)

    Patērētāji turpina izmantot Distances kredītu pagarināšanas pakalpojums. Tomēr  kopumā 2019.gadā veikti 254 593 distances kredītu pagarinājumi, kas ir par 74,07% mazāk nekā 2018.gadā. PTAC norādīja, ka iemesli visvairāk būtu skaidrojami ar normatīvo aktu izmaiņām, kuri neļauj distances kredītus ar atmaksu vienā maksājumā un termiņu līdz 30 dienām, pagarināt vairāk kā vienu reizi, kā arī ar to, ka sākot ar 2019.gada 1.jūliju, normatīvo aktu izmaiņu dēļ, samazinot maksimāli pieļaujamo kredīta kopējo izmaksu aprobežojumu līdz 0,07%, kredītu devēji īstermiņa kredīta produktus aizstāj ar ilgtermiņa kredītlīnijām vai kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafikiem.

    “Cilvēki mazāk izvēlas šobrīd, un es domāju, ka arī mūsu darbs ir bijis būtisks, jo mēs visus šos gadus esam ļoti strādājuši pie maksātspējas vērtēšanas uzlabošanas, gan informējot komersantus, gan uzraugot. Tas arī bija galvenais klupšanas akmens, jo datu bāzes, kur var dabūt datus par jūsu ienākumiem, lai cilvēki nevarētu melot, kā tas diemžēl līdz šim praksē ir bijis, un lai varētu zināt par citiem jūsu kredītiem, īstenībā tādas līdz šim taču nebija. Tas arī veda uz to, ka ļoti daudz cilvēkiem iedeva, kuriem jau ir desmit kredīti,” norādīja PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.  

    Patērētāju tiesību aizsardzības centrā arī prognozē, ka “ātro kredītu” bizness samazināsies arī turpmāk.

    Paši kredītdevēji apliecina, ka šī niša kļuvusi mazāk pievilcīga un brīdina, ka tādējādi varētu sekmēties nelegāla kreditēšana.

    Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asoc. Vadītājs Gints Āboltiņš informēja, ka šī gada sākumā jau septiņi uzņēmumi pārtrauca savu darbību.

    Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno pazīstamākos “ātro kredītu” sniedzējus, kā, piemēram, “SmsCredit”, “Vivus.lv”, “Ondo.lv” un daudzus citus. Asociācijas vadītājs prognozē, ka bez jau pieminētajiem ierobežojumiem punktu biznesam var pielikt būtiski palielinātā licences samaksa. Kopš šī gada samaksa par to ir gandrīz četrkāršota.

    “Mēs redzam, ka neviens jauns uzņēmums nav parādījies tirgū un visticamāk arī neparādīsies. Visticamāk parādīsies tendence, ka būs piedāvājums tieši nelegālajā tirgū, kas nozīmē, ka uzraudzībai, lai izķertu šāda veida uzņēmumus Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs veltīs vēl lielākus resursus,” sacīja Āboltiņš.

    Arvien lielāku nelegālu kreditoru aktivitāti pamanījis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.  

    Nebanku kreditētāju pārstāvji vērsušies Ekonomikas ministrijā un Finanšu ministrijā, jo vēlas panākt, lai Ministru kabineta noteikumos nebanku kreditētājam obligāto uzraudzības maksu prasītu mazāku par pašlaik noteiktajiem 55 000 eiro gadā, bet samērīgāk. Pērn šis maksājums katram nozares uzņēmuma kāpis no 14 000 eiro gadā. Tam pieaugot tik strauji, jau pērn darbu neturpināja septiņi nebanku kreditētāji, bet šogad tiem varētu pievienoties vēl ap desmit. Tam varētu būt nelāgas sekas, uzsvēra Āboltiņš.

    „No konkurences viedokļa slikti, ka būs mazāk šie te uzņēmumi, un tajā pat laikā parādīsies, ko minēja arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nelegālie kreditētāji. Tas radīs papildu slogu Patērētāju tiesību aizsardzības centram cīnīties ar nelegālajiem kreditētājiem, kas prasīs daudz laika un resursus,” pauda Āboltiņš.

    PTAC veiktās kreditēšanas reklāmas uzraudzības aktivitātes

    Kopš Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu spēkā stāšanās un arī pirms tam PTAC ieguldījis būtisku skaidrošanas darbu, lai nozarei izmaiņas būtu pēc iespējas saprotamākas un praksē piemērojamas. Arī šajā jomā PTAC pieeja ir bijusi balstoties uz “Konsultē vispirms” principu un orientēta uz to, lai proaktīvi novērstu pretlikumīgu kreditēšanas reklāmu parādīšanos. Izstrādātas  vadlīnijas komersantiem, sniegtas vairāk nekā 300 telefoniskas un elektroniskas konsultācijas komersantiem, gandrīz 20 tikšanās un vairāki izglītojoši semināri reklāmas aģentūrām, kredītu devējiem, kredītu starpniekiem, preču pārdevējiem, radio un televīzijai. Pēc PTAC sniegtajām konsultācijām un aizrādījumiem, vairumā reklāmu kampaņu materiālos veikti nozīmīgi labojumi vai arī tās vispār neparādījās publiski.

    Neskatoties, ka tika veikts plašs pārkāpumu novēršanas darbs, sākotnēji sniedzot konsultācijas, PTAC tomēr ir uzsācis  arī 17 reklāmu uzraudzības lietas (preventīvās uzraudzības lietas).

    PTAC novērotie un konstatētie būtiskākie pārkāpumi ir: 

    • nav vienota izpratne par terminu “zīmolvārds” - tiek izmantoti uzrunājoši saukļi, kas pēc būtības uzskatāmi par patērētāju kreditēšanas reklāmu;
    • pārkāpumi, reklamējot kredītus uz skatlogiem un transportlīdzekļiem;
    • piedāvājumu sūtīšana uz elektronisko pastu, nesaņemot patērētāja piekrišanu piedāvājumu saņemšanai;
    • tiek reklamēta juridisku personu kreditēšana, pat, ja tāds pakalpojums netiek piedāvāts un reklāma saturiski un vizuāli vērsta uz patērētāju kreditēšanu.
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti