ĪSUMĀ:
- Izsniegto nebanku kredītu summa samazinājusies par 20%.
- Cilvēki nevēlējās uzņemties papildu finanšu saistības martā un aprīlī izsludinātajā ārkārtas situācijā.
- Nozares dalībniekiem būs augstāka licences maksa; prognozē 20 uzņēmumu darbības pārtraukšanu.
- Licences maksas paaugstināšana nepalielinās valsts ieņēmumus.
PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa intervijā Latvijas Radio informēja, ka šī gada pirmajā pusgadā izsniegto nebanku kredītu summa samazinājusies par 20%, kas ir kritums par aptuveni 60 miljoniem eiro, un
30% kritums ir pēc izsniegto aizdevumu skaita.
Kā minēja centra vadītāja, visdrīzāk cilvēki nestabilā situācijā nevēlas uzņemties papildu finanšu saistības.
"Iespējams, arī komersanti rūpīgāk izvērtē maksātspēju un saskata vairāk riskus patērētāju spējā atmaksāt. Es ceru, ka viens no iemesliem ir arī pašu patērētāju atbildība, un, ņemot vērā, ka nākotne kļuva diezgan nezināma. It sevišķi tādām nozarēm kā tūrisms, transports. Iespējams, cilvēki paši pārvērtēja un saskatīja riskus kredītu ņemšanā un atliek to uz vēlāku laiku, šo lēmumu pieņemšanu," LTV sacīja Vītoliņa.
Arī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboliņš sacīja, ka no marta līdz maijam krasi samazinājās aizdevumu izsniegšana un viņaprāt, to veicināja divi faktori: “Cilvēki patiešām mazāk mēģināja aizņemties un kā rezultātā šis skaits samazinājās. Un otra lieta bija tā, ka paši kredīta devēji ļoti rūpīgi izvērtēja un skatījās kāda veida aizdevumus un kuriem cilvēkiem apstiprināt.”
Āboliņš stāstīja, ka situācija uzlabojas, cilvēki kļūst pārliecinātāki par savu darba vietu un ienākumiem un aizdevumu skaits attiecībā pret dziļāko krīzes punktu martā un aprīlī palielinās, bet attiecībā pret pagājušā gada janvāri kritums ir apmēram 15%.
Tomēr labā ziņa ir tā, ka vismaz gada pirmajā pusē teju 89% klientu kredītus atmaksāja bez kavēšanās un tas ir nedaudz labāks rādītājs nekā gadu iepriekš.
Lai gan pieprasījums pēc kredītiem lēnām, bet atgriežas, no nākamā mēneša sākuma nozari gaida vēl kāds grūdiens. Proti, nozares dalībniekiem būs jāmaksā četras reizes lielāka licences maksa nekā līdz šim. Vītoliņa pieļāva, ka nākamgad darbu varētu neturpināt aptuveni 20 no 60 patlaban tirgū strādājošajiem nebanku kreditētājiem.
Āboliņš prognozēja, ka no licences maksas palielināšanas līdz 55 tūkstošiem eiro gadā valsts maks neiegūs kā bija cerēts iepriekš.
“Šis lēmums tika pieņemts ar mērķi palielināt budžeta ieņēmumus par 3 miljoniem eiro. Man šķiet, ka ir skaidrs, ka šis mērķis netiks sasniegts, jo daudzi uzņēmumi pārtrauks darbību un licences maksu nemaksās. Otrkārt, ka pietiekami daudz uzņēmumu pārtrauks darbību un nemaksās nodokļus, atlaidīs no darba darbiniekus. Kopējais rezultāts gaidāmo papildus 3 miljonu eiro ieņēmumu vietā, visticamāk, būs negatīvs,” norādīja asociācijas vadītājs.
Klikšķiniet, lai palielinātu!
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Tāpat Āboliņš minēja, ka 2019. gadā un šī gada sākumā astoņas nebanku kompānijas ir pārtraukušas savu darbību, un pēc 1. decembra šis skaits noteikti būs lielāks. Daļa uzņēmumu vēl nav pārtraukušas darbību, jo cerēja, ka valdība mainīs savu nostāju un atcels nodevas palielinājumu, bet šis jautājums netika skatīts.
Pēc licences maksas palielinājuma, viņaprāt, no tirgus pazudīs mazie, nelielie uzņēmumi, kas šo licences maksu nespēs samaksāt.
Līdz ar to samazināsies konkurence un patērētājam izvēle paliks mazāka. Tirgū paliks lielie spēlētāji, kas spēs samaksāt šo nodevu.
KONTEKSTS:
Nebanku patērētāju kreditēšanas tirgū jau pagājušajā gadā kritušies kreditēšanas apjomi. Tas noticis pirmo reizi kopš 2014. gada. Tiesa, pērn krietni palielinājies izsniegto kredītlīniju apjoms.
