Panorāma

LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Panorāma

Tehnoloģijas palīdzēs orientēties atjaunotajā Mākslas muzejā

Iesaka optimizēt Privatizācijas aģentūru

Privatizācijas aģentūra gatava turpināt darbu jaunajos virzienos un pat paplašināties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

“Privatizācija jau pēdējos septiņus gadus ir noslēguma fāzē,”  secinājusi Valsts kontrole, aicinot Ekonomikas ministriju vērtēt, cik ilgi nepieciešams saglabāt aģentūras līdzšinējo kapacitāti. Tikmēr tās vadītājs pieļauj – darbinieku skaitu nāksies pat palielināt, jo jau labu laiku privatizācija esot tikai viena no daudzām aģentūras funkcijām.  

Privatizācijas aģentūras valdījumā esošo īpašumu skaits nav būtiski mainījis jau vairākus gadus – tādu ir nedaudz un cilvēku interese tos privatizēt – zema. Tā secināja Valsts kontrole, kura pēc aģentūras darba revīzijas aicinājusi Ekonomikas ministriju izvērtēt, cik lietderīga būtu aģentūras darbībās turpināšana.

“Privatizācijas aģentūra ir 65 darbinieki, trīs valdes locekļi, kopējais budžets 2,3 miljoni, tad ir jāizlemj, vai PA ir nepieciešams funkcionēt tādā veidā, ka tiek piesaistīti kādi papildu uzdevumi, vai šie darbinieki, ja viņiem ir uzkrātas kādas īpašas kompetences, tiek pievienoti kādām citām institūcijām,” norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Privatizācijas aģentūras vadītājs piekrīt – tās sākotnējais uzdevums ir gandrīz pabeigts, bet norāda – 20 gadu laikā nākusi klāt virkne citu funkciju

“Mēs atsavinām nekustamos īpašumus, atsavinām dzīvokļus, atsavinām kapitāldaļas, pārvaldām meitas sabiedrības, “Parex” restrukturizējām, tagad pret “Metalurgu” prasījuma tiesības pārņēmuši, tagad viņus pārvaldām,” jaunus darba virzienus uzskaitīja  Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Pēc viņa teiktā, šobrīd visi darbinieki strādā ar pilnu intensitāti, un  pat vairāk.

“Ja paskatāmies tajos vēsturiskajos datos, PA strādāja virs 100 cilvēkiem, tad 85, tad samazināja uz 60, vairāk samazināt pie tām funkcijām, kas mums tagad ir, mēs neredzam, tas ir optimāls skaits, varbūt būs jāskatās par cilvēku palielināšanu,” atzina Loginovs.

Loginovs arī norādīja – pērn Privatizācijas aģentūras darbība ienesusi valsts budžetā 8,2 miljonus eiro. Arī tās saimnieciskā darbība līdz šim segta par privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem.

Tiesa, jau vairākus gadus visu izdevumu segšanai ar tiem nepietiek, un aģentūra tērē agrāk veidoto uzkrājumu. Šim gadam ar to vēl pietiks, bet jau nākamajā atsevišķām funkcijām varētu būt nepieciešams valsts finansējums.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā PA secinājusi, ka privatizācijas process Latvijā beidzies jau 2003.gadā. Lai arī arvien ir neizmantoti 2% privatizācijas sertifikātu, lielākajā daļā kontu glabājas tikai viens sertifikāts, bet par šo kontu apkalpošanu tiek tērēti 300 000 eiro gadā.

Patlaban PA tiek uzturēta no uzkrātajiem līdzekļiem, taču drīzumā šie resursi būs izsmelti.   Valsts kontrole ir sagatavojusi vēstuli premjeram Mārim Kučinskim (Zaļo un zemnieku savienība) ar priekšlikumiem par PA tālāko darbību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti