Preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību noteiks jauns likums

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Preču zīmju likumu, kā mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka normatīvais akts izstrādāts, lai pārņemtu Preču zīmju direktīvā paredzētās prasības, kā arī aktualizētu un pārstrukturētu līdzšinējā likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" ietverto regulējumu.

Anotācijā teikts, ka kopš likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" pieņemšanas ir pagājuši 20 gadi un ir notikušas būtiskas izmaiņas preču zīmju tiesiskā regulējuma jomā.

Līdz ar  Preču zīmju direktīvas pārņemšanu būtu nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus esošajā regulējumā, tāpēc nolemts izstrādāt jaunu likumu.

"Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem," norādīja Tieslietu ministrijā (TM).

Likums saskaņā ar TM sniegto informāciju paredz:

  • Salīdzinot ar esošo regulējumu, turpmāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam būs tiesības neļaut viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja vien preču deklarētājs nepierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesības aizliegt laist preces tirgū to galamērķa valstī.
  • Jaunais likums nosaka preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, kādi apzīmējumi var veidot preču zīmi, paredz gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, plaši pazīstamu preču zīmju un preču zīmju ar reputāciju aizsardzību, kā arī citus ierobežojumus reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu.
  • Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu palielināts apzīmējumu klāsts, kas var veidot preču zīmes, proti, vārdiska zīme, figurāla zīme, telpiska zīme, novietojuma zīme, ornamenta zīme, krāsu zīme, skaņu zīme, kustību zīme, multivides zīme un hologrāfiska zīme.
  • Preču zīmju īpašnieki turpmāk varēs būt ne vien fiziskas un juridiskas personas, bet arī personu apvienības, ja tās spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tostarp slēgt darījumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.
  • Jaunajā likumā noteikts, ka tiesības uz preču zīmi ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tiesiskā režīmā ir pielīdzināmas kustamai mantai Civillikuma izpratnē, līdz ar to tās varēs atsavināt, ieķīlāt un citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā. Tāpat ir atrunāti nosacījumi atsavināšanai un pirmpirkuma tiesību izlietošanas tiesības.
  • Likums nosaka arī civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, nosakot, ka prasību tiesā par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu var celt preču zīmes īpašnieks vai licenciāts, saņemot preču zīmes īpašnieka atļauju, izņemot gadījumus, kad preču zīmes īpašnieks nav atbildējis uz izņēmuma licenciāta lūgumu celt tiesā prasību. Noilgums šādu prasību celšanai ir trīs gadi, un noteikti gadījumi, kad iespējamais prasītājs nav tiesīgs šādu prasību celt samierināšanās dēļ.

Saeimas Preses dienestā informēja, ka preču zīme definēta kā apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem.

Kā norādīts anotācijā, izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī tādu apzīmējumu, kuru var sajaukt ar preču zīmi vai uztvert kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti