Krievijas gāzes giganta "Gazprom" būvētais gāzesvads "Nord Stream 2" Baltijas jūrā jau kopš projekta pirmsākumiem ir saskāries ar asu nosodījumu gan no Baltijas valstīm, gan ASV, gan arī no Polijas.
Šīs valsts konkurences padome 2016. gadā brīdināja, ka gadījumā, ja šis gāzesvads tiks uzbūvēts, cietīs konkurence gan Polijā, gan visā Eiropas Savienībā. Tieši tāpēc padome nedeva savu svētību izveidotajam piecu Rietumeiropas valstu kompāniju konsorcijam, kurš piedalītos gāzesvada būvniecībā kā "Gazprom" partneris. Šīs piecas kompānijas ir "Engie", "Uniper", "Wintershall", "OMV" un "Shell". Reaģējot uz šiem iebildumiem, tika veiktas pārmaiņas. Tagad piecas minētās kompānijas "Gazprom" īpašumā esošajam uzņēmumam "Nord Stream 2" katra ir aizdevusi 950 miljonus eiro jeb pusi no gāzesvada būvniecības summas.
Izvērtējot šo rīcību, Polijas varasiestādes ir konstatējušas, ka ir mēģināts atrast veidus, kā apiet oficiālo aizliegumu. Tieši tāpēc Polijas konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot gāzesvada būvniekiem milzīgu naudassodu.
Tā, piemēram, "Gazprom" tiek prasīts samaksāt rekordaugstu summu – 6,5 miljardus eiro jeb 29 miljardus zlotu.
Pārējām piecām kompānijām kopējā soda nauda ir aptuveni 52 miljoni eiro. Biroja paziņojumā norādīts, ka gāzesvada būvniekiem ir pienākums apturēt gāzesvada finansēšanas līgumus. Konkurences padomes vadītājs Tomašs Hrostnijs paudis cerību, ka piemērotā soda nauda liks kompānijām pārdomāt savu rīcību:
"Viss ir atkarīgs no šiem uzņēmējiem. Es ļoti ceru, ka šie uzņēmumi – lielākās Rietumeiropas korporācijas – ir nopietni pārdomājušas savu rīcību. Ir pārdomājušas, vai tiešām vēlas piedalīties projektā, kas jau no paša sākuma ir pārkāpis Eiropas Savienības dalībvalstu likumus. Tas pats attiecas uz "Gazprom".
Es gribu uzsvērt, ka šī prasība nav vērsta pret kādu konkrētu kompāniju. Šī ir prasība pret kompāniju nelikumīgām darbībām, izlemjot pārkāpt pretmonopola likumus."
Kompānija "Gazprom" uzreiz pēc šī lēmuma paziņoja, ka piespriesto soda naudu pārsūdzēs, jo tas ir neproporcionāli liels. Tiek prognozēts, ka šāds apelācijas process varētu aizņemt līdz pat pieciem gadiem. Vairāki tieslietu eksperti ir izteikuši šaubas, vai vienas valsts uzraugošajai iestādei ir pilnvaras piemērot maksimālās soda naudas – 10% no gada apgrozījuma -, jo šis Polijas lēmums nav bijis saskaņots ar Eiropas Savienību.
Tāpat tiek izteiktas šaubas, vai Polijai būtu juridiskas iespējas uzvaras gadījumā šo naudu no "Gazprom" piedzīt, taču pati Polija ir norādījusi, ka tai šādi instrumenti ir.
Tāpat Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis ir paziņojis, ka Polija darīs visu iespējamo, lai bloķētu "Nord Stream 2" būvniecības pabeigšanu, jo uzskata šo projektu par politisku investīciju, kuras mērķis ir panākt Krievijas dominanci.
