Ekonomikas ministrija informēja, ka rosināja likumprojektu papildināt ar noru, ka kreditēšanas reklāmas aizliegums neattiecās uz studiju kredītu un studējošo kredītu, ko piešķir no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu.
Iepriekš Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūdza Saeimu pārskatīt kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, kas mazina vietējo mediju konkurētspēju un jau tā sarūkošos ienākumus, kā arī liedz patērētājiem pieeju tiem būtiskai informācijai.
NEPLP aicināja atcelt ierobežojumus reklamēt hipotekāro, studiju kredītu un līzinga pakalpojumus, vienlaikus saglabājot spēkā esošo regulējumu, kas ierobežo tā saukto “ātro” jeb distances kredītu reklāmas, kuras rada visaugstāko ietekmi un risku uz patērētāju finansiālo stāvokli un veicina neapdomīgu aizņemšanos.
Vispārējais kreditēšanas pakalpojumu reklamēšanas aizliegums, kas lielā steigā tika pieņemts pirms 13. Saeimas vēlēšanām, radījis būtiskus zaudējumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas ieņēmumos, tādējādi radot negatīvu ietekmi arī uz vietējā satura veidošanu, norādīja padome.
