Piektdien dārzkopji pulcējās gadskārtējā dārzkopju konferencē, lai iepazītos ar jauninājumiem un meklētu risinājumu problēmām.
Aizvadītais gads dārzkopjiem nav bijis viegls. Krievijas embargo seku mazināšanai par 3000 nenovākto tonnu izmaksāti 146 000 eiro, tomēr ģeopolitisko situāciju izjutuši ne tikai eksportētāji.
Zemnieku saimniecības ''Reķi'' īpašnieks Uldis Jonelis spriež, ka „laikam tā īsti neviens nesaprot, ka Krievijas krīze nav tikai tiešā ietekme, ka tagad nav eksporta, esam vienā tirgū, un mūsu produkcijai cena tagad ir zemāka centos nekā pirms tam bija santīmos”.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone stāsta, ka pēc datiem Latvijā pašnodrošinājums ir tikai aptuveni 40%. „Mums ir vēl kur augt, un mums jāspēj konkurēt ar importa produktiem. Un skolās, vietējās pašvaldībās, izmantojot vietējo produkciju, mēs varam veicināt vietējo ražotāju noietu,” saka Jansone.
Nākamajā plānošanas periodā dārzkopjus sagaida arī kāds jaunums. Izmaiņas tiešmaksājumos paredz, ka 13% līdzekļu tiks novirzīti saistītiem maksājumiem, no kuriem 4% jeb septiņi miljoni eiro paredzēti augļkopībai. Pirmoreiz paredzēts arī atbalsts mazajiem un jaunajiem zemniekiem.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa norāda, ka jauniem lauksaimniekiem maksājums būs piecus gadus, 40 eiro par hektāru - papildus visiem pārējiem maksājumiem 40 eiro par hektāru piemaksa, bet gan tikai par pirmajiem 90 hektāriem.
Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš atzīst, ka „ tas liekas maz, bet tai pašā laikā tas ir kaut kas”.
„Tas ir būtisks atbalsts tam jaunajam, lai viņš vispār kaut ko iesāktu darīt, jo šobrīd, ja mēs viņiem nepalīdzēsim arī ar šo mazumiņu, tad nekas nepalīdzēs,” saka Vītoliņš.
Savukārt mazie zemnieki varēs saņemt vienreizēju maksājumu 500 eiro gadā par saimniecību. Izvēloties šo atbalstu, gan nevarēs saņemt ne platībmaksājumus, ne saistīto maksājumu, ne zaļināšanas naudu.
