Dienas notikumu apskats

Iestrēgst iecere politiskās reklāmas atļaut tikai latviešu valodā

Dienas notikumu apskats

Maksu par nepamatotu «ātrās palīdzības» izsaukumu varētu palielināt par 40%

Pirmajā dienā būvnieku ģenerālvienošanos paraksta 73% no vajadzīgā kvoruma

Pirmajā dienā būvnieku ģenerālvienošanos paraksta 73% no vajadzīgā kvoruma

Vairāk nekā 120 būvniecības uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums veido 519 miljonus eiro jeb 73% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma, ceturtdien, 10.maijā, parakstīja ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē, informēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā.

Vairāk nekā 120 būvniecības uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums veido 519 miljonus eiro jeb 73% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma, ceturtdien, 10.maijā, parakstīja ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē, informēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā.

Vēl nav kvoruma

Iecere par vienošanās tapusi divus gadus, un plānots, ka tā stāsies spēkā līdz ar 2019.gada sākumu. Taču, lai tas notiktu, tā jāparaksta būvniecības uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums ir vismaz 50% no nozares. 

Panākot nepieciešamo atbalstu un ģenerālvienošanās spēkā stāšanos, nosacījums par lielāku minimālo algu būs saistošs visiem nozares uzņēmumiem.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane pauda vilšanos par kvoruma trūkumu: „Esam gājuši uz kompromisiem, ņēmuši vērā daudzus ieteikumus, tāpēc šodien es varu paust vien pārsteigumu par to, ka ģenerālvienošanos pagaidām ir nolēmuši neatbalstīt patiešām lieli un sabiedrībā respektēti nozares milži. Slēpjoties aiz formālām iebildēm, mēģinot mazināt ģenerālvienošanās nozīmi, šauras īstermiņa intereses ir izkonkurējušas rūpes par nozares ilgtermiņa attīstību.”

Uzņēmumi, kuri 10.maijā parakstījās par ģenerālvienošanos, tās noslēgšanas gadījumā saņems 50% atlaidi no ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos.

Lielāka minimālā alga un mazākas piemaksas par virsstundām 

Ar šo visai nozarei saistošo koplīgumu plānots noteikt minimālo algu būvniecībā 780 eiro apmērā, bet pārejas periodā - pirmajā pusgadā pēc vienošanās stāšanās spēkā - 655 eiro. Vienošanās mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību.

“Tās patiesībā ir minimālās algas, kuras reāli jau 2016.gadā būvniecības nozares uzņēmumi maksāja. (..) Mēs esam nevis noteikšu lielāku, mēs esam legalizējuši esošo minimālo algu, kura jāmaksā visiem,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja Fromane.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") ģenerālvienošanos sauca par būtisku soli nozares sakārtošanā un solīja, ka viņa vadītā ministrija lūkošot rast veidus, kā pamudināt nozares uzņēmējus šo vienošanos parakstīt.

„Pati svarīgākā ir būvniecības partnerības iniciētā ģenerālvienošanās ideja par minimālās algas nozarē noteikšanu, kā arī daudzu citu jautājumu skatīšana. Mēs no valdības puses domāsim, kā šo procesu stimulēt. Es jau Fromanes kundzei šodien teicu, ka mēs varētu skatīties, kā valsts iepirkumos prioritizēt tos, kas šo vienošanos būs noslēguši,” sacīja ministrs.

Ekonomikas ministrijā arī uzsver- ģenerālvienošanās došot Latvijas būvniekiem labākas iespējas ārvalstu tirgos.

Tāpat ģenerālvienošanās paredz mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Par to gan ir jālemj Saeimai. 

Likumprojektā paredzēta iespēja virsstundu likmes samazināšanai līdz 50%.

Uzņēmēji nav vienprātīgi

To, ka ēnu ekonomikas īpatsvara dēļ būvniecības nozare bija nonākusi apburtajā lokā, atzīst paši uzņēmēji. Nozares ģenerālvienošanās no tā ļaušot izrauties.

"Ieguvums būs visai valstij, jo ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir liela, tā kropļo konkurenci, jo godīgas kompānijas - gan mazas, gan lielas - nevar uzvarēt konkursos, jo arī valsts uzvedas divkosīgi. Vienmēr ir zemākā cena, bet nekad netiek pārbaudīts algu līmenis. No vienas puses, vajag nodokļus, bet, no otras, tenderos ir tikai zemākā cena,"  saka "Skonto būves" līdzīpašnieks Ivars Millers.

"Šī ir jaunas kultūras ieviešana. Mēs esam pateikuši "nē" iepriekšējai praksei. Un nekultūrai, kādā veidā būvniecības pakalpojumi tika sniegti, kā mēs atalgojam darbiniekus un ko mēs domājam par nodokļu nomaksu," pauda AS "Rere" grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Pagaidām ģenerālvienošanos nav parakstījusi arī UPB grupa. Tās vadītājs Uldis Pīlēns uzsver – minimālo algu līmeņa noteikšana ir tika viens pašreizējo nozares problēmu elements.

“Nav ierobežotas apakšuzņēmēju ķēdes (..). Tā nav tā recepte, kura padarīs būvniecību pēkšņi pilnīgi baltu un pūkainu. Tā vēlēšanās iet vienkārši ar redzamo aisberga daļu un nepaskatīties, kas tur apakšā. Tā prasa aktīvu valsts līdzdalību, un to nevar izdarīt viena vai otra lobija organizācija,” norāda Pīlēns.

Nozarē sarūk ēnu ekonomika

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka lēš, ka laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē ir samazinājies no 40% līdz 35,2%. Tomēr tas arvien ir krietni augstāks nekā vidējais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī. Līdzīga tendence attiecas arī uz tā dēvētajām aplokšņu algām.

„Joprojām būvniecības nozare ir tā, kur ēnu ekonomika ir vislielākā. Tas nozīmē, ka arī aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai te ir jāievieš nopietnāk un vairāk. Aplokšņu algas joprojām ir būtiskākā problēma nozarē un arī aktivitātes ir jāvērš pirmkārt uz ēnu ekonomikas mazināšanu,” norādīja Sauka.

Latvijas Radio raidījumā jautāts, kuram nāksies maksāt par šīm izmaiņām, Sauka pauda: “Nevis kurš par to maksā, bet kas no tā saņem. Un saņems no tā valsts budžets. Maksā jau tāpat aploksnē vai kā citādāk.”

Tikmēr Būvuzņēmēju partnerības vadītāja gan pieļāva, ka plānoto izmaiņu dēļ būvniecības izmaksas pieaugs.

“Ja mēs uzskatām, ka būvniecības izmaksām jāturas lejā tikai tāpēc, ka kādi uzņēmumi nemaksā nodokļu, tā, manuprāt, ir divkosība,” piebilda Fromane.

KONTEKSTS:

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība izstrādājusi ģenerālvienošanos, kas paredz minimālo mēnešalgu būvniecības nozarē noteikt 780 eiro apmērā - tas būtu aptuveni divreiz vairāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Tā mērķis ir samazināt aplokšņu algu izplatību.

Ģenerālvienošanās saskaņā ar likumā noteiktajiem kritērijiem jāparaksta būvniekiem, kur strādā vismaz 50% nozarē nodarbināto vai arī kuru apgrozījums ir vismaz 50% no kopējā nozarē. Būvniecības nozarē kopējais apgrozījums ir ap 1,4 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka ģenerālvienošanās, lai tā būtu spēkā, jāparaksta būvniekiem, kuru kopējais apgrozījums ir vismaz 700 miljoni eiro.

Ģenerālvienošanos plānots parakstīt uz trim gadiem.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti