Vēl Laimdotas Straujumas ("Vienotība") vadītā valdība 2015. gada beigās uzdeva SM kopā ar starptautisku konsultantu piesaistīt stratēģisko investoru aviokompānijai. Šāds uzdevums SM izvirzīts brīdī, kad dots akcepts finanšu investora piesaistei. Par to kļuva vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, kurš 2016. gada sākumā ieguva 20% lidsabiedrības kapitāldaļu un apņēmās kompānijā ieguldīt 52 miljonus eiro. Tiesa, pēc gada Montāgam-Girmesam piederošās «airBaltic» kapitāldaļas nonāca Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena īpašumā.
"Lazard Freres" nomaina "Greenhill & Co"
"airBaltic" biznesa plāni
"Horizon 2021"
- 2015. gadā "airBaltic" paziņoja par jaunu biznesa plānu "Horizon 2021" ar fokusu uz gaisa savienojamības uzlabošanu visā Baltijas reģionā. "Horizon 2021" mērķis bija nodrošināt 11 tiešos maršrutus no Tallinas un Viļņas un vairāk nekā 60 tiešos galamērķus no Rīgas. Šobrīd "airBaltic" sasniegusi un pat pārspējusi plānā noteiktos mērķus, šogad nodrošinot 18 tiešos maršrutus no Tallinas un Viļņas kopā un vairāk nekā 70 tiešos galamērķus no Rīgas. Plāns paredzēja "airBaltic" flotes modernizāciju – 20 jauno "Airbus A220-300" lidmašīnu ieviešanu flotē. Šī pasūtījuma pēdējo lidmašīnu "airBaltic" saņems jau šogad.
"Destination 2025"
- "Destination 2025" ir nākamais solis pēc "Horizon 2021". Paredz augstākus uzņēmuma darbības apjomus un finanšu rādītājus. "Destination 2025" balstīts uz turpmāku "airBaltic" darbības paplašināšanu visās trīs Baltijas valstīs, nodrošinot regulārus savienojumus uz nozīmīgākajām Eiropas pilsētām. Stratēģija paredz, ka "airBaltic" līdz 2025. gadam sasniegs būtisku pasažieru skaita un ienākumu pieaugumu. Nozīmīga plāna sastāvdaļa ir vienota "Airbus A220-300" flotes izveide, kuru veidos līdz 80 lidmašīnu.
Avots: Satiksmes ministrija
SM skaidro, ka uzņēmums "Lazard Freres" piesaistīts kā finanšu konsultants laika posmā no 2016. gada nogales līdz 2018. gada pavasarim, un process organizēts "airBaltic" iepriekšējā biznesa plāna "Horizon 2021" ietvaros. 2017. gada beigās ministrs Augulis paziņoja, ka sarunas rit ar trim potenciālajiem nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoriem, kas gan netika atklāti. SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš investoru piedāvājumu vērtēšanas laikā atzina, ka nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga "privatizācija", proti, "airBaltic" pilnībā nonāktu privāto uzņēmumu rokās.
2018. gada aprīlī "airBaltic" noslēdza sadarbību ar "Lazard Freres" potenciālā investora piesaistē, "ņemot vērā, ka process organizēts iepriekšējā biznesa plāna "Horizon 2021" ietvaros".
"Tajā brīdī piedāvātie potenciālie investori netika izvēlēti vairāku iemeslu dēļ, tostarp arī komerciālu," norāda SM, kas šos iemeslus plašāk nekomentē, tāpat netiek atklāts vērtēto investoru skaits.
"Saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu informācija par investoru piesaisti, tostarp to skaitu, ir konfidenciāla," skaidro SM. Tāpat netiek atklāts tas, cik daudz samaksāts par "Lazard Freres" pakalpojumiem. "Līguma noteikumi liedz izpaust darījuma detaļas, tai skaitā – veiktos norēķinus," skaidro SM.
Ministrijā norāda, ka pērn septembrī iepirkuma rezultātā izvēlēta prestiža Ņujorkā bāzētā investīciju banka "Greenhill & Co" – tās uzdevums ir piesaistīt investoru, vadoties no pērn maijā publiskotā "airBaltic" biznesa plāna "Destination 2025", kā arī alternatīvi saglabājot iespēju nākotnē potenciāli uzsākt uzņēmuma kotēšanu biržā.
"Investīciju banka šobrīd prezentē jauno biznesa plānu "Destination 2025" potenciālajiem investoriem," norāda ministrijā.
Arī šajā gadījumā SM atturas sniegt plašāku informāciju, arī par to, cik ilgā laikā "Greenhill & Co" jāpiesaista investors, norādot: "Investora piesaiste joprojām turpinās, un mēs nevaram komentēt procesa starprezultātus vai noslēgto līgumu tā konfidencialitātes dēļ."
Ministrs: stratēģiskais investors nepieciešams
SM nekomentē arī to, cik lielas investīcijas līdz ar stratēģisko investoru "airBaltic" plānots piesaistīt un vai šī summa ir mainījusies, ņemot vērā, ka "airBaltic" jaunais biznesa plāns "Destination 2025" ir vērienīgāks nekā iepriekšējais – "Horizon 2021". Tas paredzēja flotes modernizāciju – 20 jauno "Airbus A220-300" lidmašīnu iegādi. Savukārt "Horizon 2021" turpinājums – "Destination 2025" – paredz vienotu "Airbus A220-300" flotes izveidi ar līdz pat 80 lidmašīnām, liecina SM sniegtā informācija.
"airBaltic" pārstāve Alise Briede neatklāj, cik lielus ieguldījumus paredz biznesa plāni "Horizon 2021" un "Destination 2025", tostarp investīcijas lidmašīnu iegādē. "Precīzi biznesa plānā vai flotes modernizācijā veiktie ieguldījumi ir komercinformācija, vadoties no kuras, citi tirgus dalībnieki var iegūt vērtīgu informāciju par uzņēmuma plāniem, tā darbības izmaksām."
"airBaltic" pārstāve vien norādīja, ka, balstoties uz 2018. gada kataloga cenām, katras lidmašīnas vērtība sasniedz 89,5 miljonus ASV dolāru. "Konkurences apstākļu dēļ "airBaltic" nevar izpaust noslēgto līgumu komerciālas detaļas," akcentē Briede.
Vienlaikus viņa norāda:
""airBaltic" pašlaik demonstrē labus darbības rādītājus, un steigas investora piesaistē nav, tomēr pilnai "Destination 2025" plāna izpildei papildu investīcijas uzņēmumam nākotnē būs nepieciešamas."
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norāda, ka stratēģiskais investors aviokompānijai ir nepieciešams, lai būtu atbalsts gan šābrīža straujajā izaugsmes periodā, gan nākotnē – ekonomiskās lejupslīdes laikā. Valstij kā akcionāram ir ierobežota spējā piedāvāt papildu kapitālu, kad tas nepieciešams.
Satiksmes ministrs atzīst, ka "airBaltic" investoru meklēšanas procesu šobrīd vērtēt ir grūti, jo publiskajā telpā par to ir bijis maz informācijas.
Tuvākajā laikā satiksmes ministrs iecerējis tikties ar "airBaltic" vadību un arī, ja nepieciešams, ar jauno pārdošanas konsultantu, "lai saprastu, kurā procesa stadijā atrodamies".
Latvijas valstij pieder 80,05% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - gandrīz 20% akciju.
