Piestātne ir savu laiku nokalpojusi, tajā jau izveidojušies divi iegruvumi. Ja kādi kluči no šīs piestātnes iegāztos akvatorijā, būtu apdraudēta kuģu pieņemšana un ostas pārvaldei būtu tā jātīra. Tādēļ arī pārvalde ir ieinteresēta stabilas, drošas un modernas zvejas piestātnes izbūvē. Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais stāsta, ka, gandrīz no nulles pārbūvējot piestātni, sakārtos arī elektrības lietas, apgaismojumu, tāpat visu, kas saistās ar notekūdeņiem, lai novērstu akvatorijas piesārņošanu. Interese no būvnieku puses par zvejas piestātnes pārbūvi ir liela. Darbi jāpaveic gada laikā, bet līdz tam ostas pārvaldei būs jāgādā par vietu, kur varēs piestāt zvejas kuģi.
Sakustējies arī jau kādu laiku gaidītais projekts, kas paredz Salacgrīvas ostas informācijas sistēmas modernizāciju. Darbi Salacgrīvas ostā ir tikai daļa no lielā no kopprojekta, kurā iesaistījušies arī igauņi un zviedri. Finansējums tam gūts starptautiskajā „Interreg” programmā. Konkrēti Salacgrīvas ieceres ostā izmaksās vairāk nekā 100 000 eiro.
Projektā paredzēts izveidot videonovērošanas sistēmu gan ostā, gan arī blakus jahtu ostā un tās tuvākā apkārtnē, tāpat iegādās meteostaciju. Kā teic ostas pārvaldnieks, - potenciālajiem klientiem ir būtiski zināt par laikapstākļiem konkrētajā vietā un de facto. Vēl paredzams iepirkums dažādu navigācijas iekārtu (boju, enkuru utml.) iegādei.
Jau kādu laiku briest arī projekts par multifunkcionālas ēkas būvniecību jahtu tūrisma attīstībai, kur vieta paredzēta arī pašai ostu pārvaldei. Tam arī plānots gūt finanses starptautiskā programmā. Tas varētu būt nākamgad īstenojams projekts, jo vienā gadā trīs darbus ostas pārvalde nevar pacelt. Jo vispirms tie īstenojami par pašu naudu.
Protams, ostā ir arī citas vajadzības, piemēram, molu sakārtošana, tiem arī jau tapuši tehniskie projekti, bet arī tur ir vajadzīgs liels finansējums.
Salacgrīvieši ir arī ieskicējuši savas ostas tālāku nākotni, pērn saņemts vairākus gadus ilgušais ietekmes uz vidi novērtējums, kas paredz ostas teritorijas paplašināšanu uz jūras rēķina Salacas labajā krastā. Līdzīgs projekts pirms vairākiem gadiem īstenots upes kreisajā krastā.
Ostas pārvaldnieks gan teic, ka to realizēs vien tad, ja būs uzņēmējs, kam būs vajadzīga šī infrastruktūra un kas būs gatavs līdzdarboties.
Arī ostas ikdienā ir notikušas izmaiņas. Līdz šim pavasarim Salacgrīvas ostā darbojās divi stividori - katrā Salacas krastā pa vienam, tagad „Salacgrīvas Nord terminālis” iegādājies sava konkurenta īpašumu, piestātni un saimnieko abos krastos. Tā direktors Andris Bērziņš stāsta, ka tas ļauj izbēgt no konflikta situācijām, kad viens kuģis gaidīja uz otru, lai to izkrauj. Salacgrīvas ostas pārvaldnieks neuzskata, ka līdz ar konkurences trūkumu varētu sarukt apgrozījums vai klientu skaits, jo vairumu tāpat apkalpoja „Salacgrīvas Nord terminālis”. Pērn no 125 kuģiem vien nepilnu desmitu bija apkalpojis stividors, kurš savu biznesu izbeidzis. Ostas pārvaldnieks arī neuzskata, ka vienīgais stividors varētu sākt diktēt nosacījumus, ko klientam vajadzētu pieņemt, jo cita stividora nav. Jo konkurents stividoram ir netālās Skultes un arī Pērnavas osta.
