Kopš Krievijas embargo situācija piena nozarē Latvijā nav uzlabojusies un piena cena turpina samazināties. Aprīlī piena cena samazinājusies par 33%, salīdzinot ar periodu pirms embargo. Tā kā tuvojas vasara, cenu samazinājumi varētu vēl turpināties, lēš Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas eksperte Dace Freimane.
Ministrijas pārstāve atgādina, ka pērnā gada nogalē piensaimniecībām tika piešķirts Eiropas Savienības ārkārtas atbalsts, kas esot bijis zināmā mērā atspaids nozarē strādājošajām. Arī pašreizējais atbalsts kompensēs daļu no zaudējumiem, uzskata ministrijā, atzīstot, ka ne pilnībā.
Uz to, ka atbalsts nozarei būs tikai daļējs un īstermiņa, norāda arī Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Šolks, skaidrojot, ka tā zināma mērā būs kompensācija par to, ko piena pārstrādātāji pašlaik nevar samaksāt zemniekam kopējās tirgus situācijas dēļ.
Taujāts par iespējamām izmaiņām nozarē, lai varētu tikt ārā no krīzes, Šolks norāda – apvienojoties uzņēmumiem, tie kļūtu konkurētspējīgāki. Taču viena vai divu gadu laikā radikāli izmainīt tirgu neizdosies. Viņš prognozē, ka tuvāko 4-6 mēnešu laikā nekas būtiski nemainīsies.
Savukārt zemnieku saimniecības "Rozītes" saimniece Valentīna Roziņa uzskata, ka 50% no piena cenām, kas ir veiklā, būtu jāsaņem zemniekam. Tieši iepirkuma cenu paaugstināšana varētu risināt situāciju, savukārt ar valdības piešķirto atbalstu pietiks tikai lopbarības sagatavošanai. “Mēs neprasām dāvanas, mēs gribam, lai mums samaksā,” saka Roziņa.
Ziņots, ka Zemkopības ministrija cerēja uz Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu Latvijas piensaimniekiem. Taču tā kā citas ES dalībvalstis vēl nav izlietojušas iepriekš ES valstu piensaimniekiem atvēlēto finansējumu, no Eiropas Komisijas pagaidām nav saņemts apsolījums sniegt papildu atbalstu grūtībās nonākušajiem piensaimniekiem.
Tāpēc maijā Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu piena ražotāju zaudējumu kompensācijām no valsts budžeta atvēlēt ārkārtas atbalstu - 6 197 000 eiro.
