Viņa atgādināja, ka ES ir gatava maksāt 140 eiro piensaimniekiem par nesaražotu tonnu. Tādā veidā ES cer mazināt piena pārprodukciju Eiropas tirgū. Paredzams, ka otrdien, 13.septembrī šo jautājumu apspriedīs arī valdība, kurai paredzēta kārtējā Ministru kabineta sēde.
Alpa-Eizenberga Latvijas Radio pauda, ka jau pēc Krievijas embargo ieviešanas lielākā daļa saimniecību strādā ar zaudējumiem. Ja nebūtu ES un Latvijas atbalsta, tad jau šobrīd varētu runāt par „tukšākiem laukiem”. Taču 140 eiro piešķiršana par tonnas piena nesaražošanu, ko, visticamāk, otrdien atbalstīs valdība, situāciju neuzlabos.
Raksturojot noskaņojumu piensaimnieku vidū, viņa pauda, ka „piensaimnieki ir panīkuši savā garā un būtībā”. Ja pirmajos krīzes gados bija daudz zvanu un aicinājumu doties protestos, tad šobrīd katrs, pieņemot savu likteni, cīnās par savu saimniecību un rūpēm.
Piensaimnieki jau iepriekš asi kritizēja Eiropas Komisija (EK) ideju izmaksāt kompensācijas par nesaražoto pienu. Kopumā EK šim mērķim ir atvēlējusi 150 miljonus eiro.
EK paredzējusi četrus samazināšanas periodus, un pirmais periods sāksies oktobrī un ilgs trīs mēnešus, līdz decembrim. Pirmais pieteikumu iesniegšanas gala termiņš būs 21. septembrī.
