Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Voicehovskis atbildē Navickam pauda, ka piena iepirkuma cenas ir kāpušas divus gadus un vienubrīd tās ES un arī Lietuvā pat sasniedza rekordaugstu līmeni, tādēļ pašreizējā situācija neatbilst "nopietnai tirgus nestabilitātei".
"Pēc nepārtraukta piena cenu pieauguma divu gadu garumā pašreizējā cenas korekcija nav pārsteigums piensaimniecības sektorā.
Gaidīta tirgus korekcija nav uzskatāma par nopietnu tirgus nestabilitāti, kas pašlaik attaisnotu tirgus drošības tīkla instrumentu iedarbināšanu," komisārs paudis ziņu aģentūras BNS rīcībā nonākušajā vēstulē.
Komisārs norādīja, ka decembrī piena iepirkuma cenas saruka desmit ES dalībvalstīs, no kurām lielākais kritums bijis Lietuvā un Vācijā attiecīgi 6,7% un 6% apmērā.
Kā norāda Voicehovskis, no 2020. gada jūnija līdz 2022. gada oktobrim vidējā piena iepirkuma cena Lietuvā pieauga par gandrīz 123%.
Pagājušā gada pirmajā pusē Lietuvas lauksaimnieki par pienu saņēma būtiski lielāku cenu nekā piensaimnieki Latvijā, Igaunijā, Polijā vai Francijā.
Turklāt Lietuvā piena iepirkuma cenas tolaik bija augstākas nekā ES vidēji.
Tāpat komisārs atgādināja, ka tiešmaksājumi nodrošina lauksaimniecību drošības tīklu, sniedzot noteiktu skaidrības līmeni labos un sliktos laikos.
Komentējot Lietuvas lauksaimniecības ministra lūgumu steidzami palielināt ilgstoši nemainītās intervences cenas vājpiena pulverim un sviestam, kā arī aktivizēt privātās uzglabāšanas pasākumus šiem produktiem un visiem ilgi nogatavinātajiem sieriem, ES komisārs uzsvēra, ka tas ir izskatāms tad, kad izmantoti visi citi mehānismi.
Voicehovskis paskaidroja, ka Lietuvas pienotavās pēdējo piecu gadu laikā nogādātā piena apmērs bijis diezgan stabils un lielāks nekā 2012.–2013. gadā, lai gan ir samazinājies slaucamo govju skaits. Turklāt pagājušā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos piena apmēra pieaugums Lietuvā bija viens no pieciem lielākajiem ES.
Navicks februārī vērsās EK, lūdzot steidzamu atbalstu no ES lauksaimniecības krīžu rezervēm Lietuvas piensaimniekiem, kuri saskaras ar pieprasījuma kritumu gan eksporta, gan vietējā tirgū.
Kā pauda Navicks, Lietuvas piena tirgū situācija ir īpaša, jo vairāk nekā 60% produkcijas tiek eksportēta, un sarežģītā situācijā nonākuši gan lieli, gan mazi piensaimnieki.
Mazās piensaimniecības pašlaik saņem vismazāko cenu par savu produkciju, lai gan šādu saimniecību Lietuvā ir visvairāk.
KONTEKSTS:
Latvijā krīzi piensaimniecības nozarē izraisīja iepirkuma cenas straujš kritums – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās.
Zemkopības ministrija ieteiks piensaimniekiem atbalstam piešķirt finansējumu, pārdalot naudu no citām nozarēm, bet līdz šim nebija konkrēta piedāvājuma. Piensaimnieki gan pauda bažas, ka lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi, un situācijā vaino veikalus. Zemkopības ministrs rosinājis ierobežot lielveikalu darba laiku, tā dodot priekšrocību mazajiem veikaliem.
Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.
