Valdība maija sākumā atbalstīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu par papildu 7 miljonu eiro piešķiršanu piena ražotājiem. Finansējums no valsts budžeta piešķirts papildus Eiropas atbalstam, lai mazinātu zaudējumus ražotājiem, ko radījis 2014.gada vasarā ieviestais importa embargo.
Valsts atbalstu piešķiršot pēc tādiem pašiem kritērijiem kā ES ārkārtas atbalstu 2016. gada decembrī.
Zemkopības ministrijas tirgus un tiešā atbalsta departamenta eksperte Dace Freimane stāstīja, ka atbalstu maksās par tonnu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam (minimālais apjoms atbalsta saņemšanai ir 500 kg piegāde) laikā no 2016. marta līdz augustam, “ja ražotājs ir bijis iesaistījies kādā no atbalsta tiesīgajām darbībām” - piemēram, ražošanas nepalielināšana vai samazināšana, tāpat iesaistīšanās sadarbības projektā (piena piegāde kooperatīvajai sabiedrībai); kvalitātes shēmu īstenošana kā piena piegāde pircējam, kas ražo pēc nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.
Piena lopkopjiem jāņem vērā, ka lai varētu saņemt atbalstu no valsts papildu piešķirtās naudas, ražotājam slaucamām govīm bija jābūt reģistrētām uz 2017. gada 1. februāri.
Sējas novada zemnieku saimniecībā Robežnieki tagad ir ap 300 slaucamas govis un lopu skaits pēdējos gados dubultojies, neskatoties uz piena krīzes laiku. Saimniecību modernizēja projektā iepriekšējā Eiropas Savienības fondu periodā. Tagad ražošana tik tālu optimizēta, ka uz kopumā 500 dzīvniekiem strādā vien 2 cilvēki, daudzus darbus dara tehnika. Jauno ēku uzcēla piena krīzes priekšvakarā, atminējās saimnieks, biedrības "Zemnieku saeima" biedrs Normunds Kalniņš.
“Ir vērtīgi, ka ir tādi atbalsti fondos, lai varētu veikt investīcijas, pašiem ar saviem līdzekļiem tas būtu par sarežģītu,” sprieda Kalniņš.
“Mēs tieši beidzām fermas rekonstrukciju ar sešciparu skaitli, un uzreiz arī sākās problēmas piena tirgū. Jā, bija laiks, kad padzīvojām izdzīvošanas režīmā. Labi, ka ģimene varējām strādāt vieni paši, samazinājām darbinieku skaitu, cik vien var,” atcerējās Kalniņš.
Lai arī brīdī, kad krita piena cena, zemniekiem šķita, ka būs problēmas, tomēr Normunda ieskatā tieši tādēļ, ka ferma bija iepriekš modernizēta, izdevās šo periodu pārlaist ar salīdzinoši maziem zaudējumiem un fermu attīstīt. Runājot par Eiropas un valsts atbalstiem, zemnieks vērtē, ka ir svarīgi izlīdzēt mazākām un vidējam saimniecībām, arī pārdalot iepriekšminētos 7 miljonus eiro.
“Iespējams, daudziem mans viedoklis nepatiks, bet es uzskatu, ka valstij ir vajadzīgas nevis 10 lielas saimniecības, bet tūkstotis vidēju saimniecību un arī daudz mazo zemnieku, lai laukos būtu cilvēki,” uzskata Kalniņš.
Piena ražotājiem nav jāsagatavo iesniegumi, lai pretendētu uz šo valsts atbalstu, jo katram ražotājam izmaksājamo summu Lauku atbalsta dienests aprēķinās pēc jau esošiem nozares datiem par saimniecībām. Provizoriskā atbalsta likme būs 16 eiro par tonnu piena, un plānots, ka atbalstu izmaksās līdz 30. septembrim.
