Pēc pērn piedzīvotās situācijas pasliktināšanās Krievijas tirgū šobrīd gan Latvijas gan citu valstu autopārvadātāju kompānijas savus skatus vērsušas Rietumu virzienā. Tiesa, bez nepatīkamiem starpgadījumiem neizticis arī šeit. Gan Latvijas, gan Polijas un citu valstu kompānijām šoreiz to pagādājusi Vācija.
Kopš šā gada sākuma Vācijas Labklājības un darba lietu ministrija noteikusi, ka visu valstu kravas mašīnu šoferiem, kuri veic pārvadājumus vai tranzītā izmanto Vāciju, stundas darba likme nosakāma 8,5 eiro apmērā. Latvijas pārvadātājiem, kuriem Vācija ir galvenais tirgus, tā ir teju četras reizes mazāka - 2,5 eiro stundā.
"Vācieši tomēr mēģina kaut kādā veidā kontrolēt vai ierobežot konkurenci un konkurentus, kuri varbūt ir lētāki un efektīvāki. Ne tikai autopārvadātāju jomā, bet vispār biznesā," saka autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" priekšsēdētājs Valdis Trēziņš.
Viņš skaidro, ka klientus Latvijas kompānijas Vācijā var iegūt tikai ar zemākām frakts likmēm. Tiesa, mūsu šoferi līdztekus darba stundas likmei papildus saņem arī komandējuma naudu, kas kopējo apmaksas līmeni tuvina Vācijas noteiktajām prasībām. Taču, ja komandējuma nauda netiks iekļauta apmaksas kopējā apmērā, mūsu pārvadātājiem būs pamatīgas problēmas.
Šī jautājuma risināšanā iesaistījusies arī Satiksmes ministrija. Vēl nesen šo jautājumu Berlīnē ar savu kolēģi Aleksandru Dobrintu pārrunāja Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība"). Trešdien problēma apskatīta tikšanās laikā ar Eiropas Savienības transporta komisāri Violetu Bulcu. "Eiropas Komisija šai lietai seko līdzi ļoti aktīvi. Ir pieprasīta visa informācija un ierosināta pārbaudes lieta par iespējamo ES vienoto prasību pārkāpšanu. Tiklīdz pārbaudes lieta tiks pabeigta, komisāre nepieciešamības gadījumā izteica apņēmību vērsties pie Vācijas, lai, izmantojot juridiskās procedūras, panāktu prasības atcelšanu," pauž Matīss.
Paralēli transporta lietu komisārei šo normu sācis izvērtēt arī ES konkurences ģenerāldirektorāts. "Šī norma ir saskaņā ar tām sociālās politikas nostādnēm, kuras komisija uzņēmusies. Vienlaikus mums zināms, ka daži likuma aspekti, kas saistīti ar transporta sektoru, jau raisījuši vairāku dalībvalstu uzmanību. Pašlaik mēs izvērtējam valstu paustās bažas," atzīmē Eiropas Komisijas preses pārstāve Tove Ernsta.
Eksperti gan norāda, ka šajā jautājumā strīds varētu izrādīties grūts, jo Vācijas valdība savu mērķu sasniegšanai izvēlējusies gudru ceļu. Norma par šoferu sociālo aizsardzību tiek attiecināta uz visām valstīm. Turklāt sociālās aizsardzības prasības vismaz formāli neiet roku rokā ar vienošanos par brīvu pakalpojumu kustību. Tādējādi pagaidām Latvijas transporta kompānijām neatliek nekas cits, kā šai prasībai pakļauties. Klientiem tas nozīmēs cenu pieaugumu, bet pārvadātājiem - konkurētspējas samazināšanos.
