Pērn gan šo iespēju izmantojis salīdzinoši neliels skaits saimniecību, un pastāv risks, ka valsts atbalsts varētu arī neturpināties.
Kādā nelielā saimniecībā Ogres rajonā darbu sākuši jau pirmie sezonas laukstrādnieki, kas pēc ziemas sezonas apkopj tur audzētās avenes un mellenes. Sandra iepriekš vasarās ogas lasījusi bez darba līguma jeb nelegāli, saņemot samaksu vien uz rokas.
Pagājušajā vasarā viņas darba devēja zināja par valsts atbalsta programmu sezonas laukstrādniekiem, tāpēc Sandra maksāja arī iedzīvotāja ienākuma nodokli un darīs to arī šogad. „Es esmu vietējā, tepat, ogrēniete. Esmu priecīga, ka varu piepelnīties kādu naudiņu un ka nav konkrēts darba laiks, bet mēs varam vienoties ar darba devēju. Šodien es pirmo dienu atnācu strādāt, griežam avenītes, kopjam. Ogas vēl nav, bet sakopjam tām apkārt. Tagad tas viss vismaz ir legāli, viss ir kārtībā un bez problēmām,” norāda Sandra.
Kopš pērnā gada jūnija darbojas valsts atbalsta programma sezonas laukstrādniekiem, kas nozīmē, ka darba ņēmējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir samazināta līdz 15% un ir atvieglots arī darbā stāšanās process. „Sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides sistēma tika radīta, lai samazinātu augsto nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, kā arī, lai samazinātu administratīvo slogu, kas raksturīgs šai nozarei,” saka Zemkopības ministrijas pārstāve Inese Štromberga. „Augļkopības vai dārzkopības uzņēmums no rīta, kad pie viņa atnāk strādnieki, var tajā pašā dienā piereģistrēt šo strādnieku Lauku atbalsta dienesta sistēmā un dienas beigās ievadīt šai sistēmā aprēķināto algu, no kuras attiecīgi tiek aprēķināts nodoklis,” atzīmē Štromberga.
Sistēma ir ērta, atzīst Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) locekle Māra Rudzāte, kas arī pati ik gadu nodarbina ap simt strādniekiem savās saimniecībās Ogrē un Jelgavā. „Šie cilvēki strādā varbūt daži tikai neilgas dienas, piemēram, divas dienas vai divas nedēļas, ļoti daudzi cilvēki strādā tādi, kas ir atvaļinājumā, - skolotāji un tā tālāk, tieši pie ražas vākšanas,” norāda Rudzāte. „Iepriekšējā periodā viņu noformēšanai darbā bija jāraksta līgums, tad bija jāziņo uz ieņēmumu dienestu, un, ja viņš nostrādā četras dienas un tad aiziet prom, tad atkal viņš… kā saka, atkal visi papīri ir jākārto pa jaunu par to, ka viņš ir aizgājis prom. Ja pēc mēneša viņš izdomā, ka vēl atnāks, tad atkal tas viss ir jādara. Ļoti liels atvieglojums ir tieši cilvēku noformēšanā un visā papīru kārtošanā,” uzsver LOSP locekle.
Atbalsta programma šogad sākusies jau 1.aprīlī un tā darbosies līdz 30.novembrim.
Pērn tajā iesaistījās neliels skaits laukstrādnieku un to darba devēju, kopā nodokļos nomaksājot vairāk par 40 000 eiro. Ja tuvāko gadu laikā programmā iesaistīto skaits būtiski nepalielināsies, iespējams, valsts atbalsta vairs nebūs, - stāsta Štromberga.
„2014.gadā šai programmā bija nodarbināti 1854 strādnieki un iesaistījušās 89 saimniecības. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti mazs cipars, jo uz 2017.gada beigām mums vajadzētu sasniegt četras reizes lielāku programmā iesaistīto strādnieku skaitu. Un, ja mēs nesasniegsim šo līmeni, tad ir iespējams, ka programma tālāk neturpināsies,” pauž Štromberga.
Ministrija un arī Augļkopju asociācija atzīst, ka neliela interese, iespējams, bijusi tādēļ, ka daudzi par programmu iepriekš daudz nezinājuši, turklāt tā darbību sākusi divus mēnešus vēlāk, nekā bija plānots. Vienlaikus nozarē cer, ka laukstrādnieku interese šogad būs lielāka un programma vēl turpināsies.
