Rīta Panorāma

Intervija ar dziedātāju Lindu Leen

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Dzintru Lejnieci

Piekļuve internetbankām būs sarežģītāka

Piekļuve internetbankām būs sarežģītāka

No šā gada tiek ieviestas ievērojamas pārmaiņas veidā, kā iedzīvotāji varēs autentificēties savās internetbankās. Ierasto kodu karšu vietā no 1. aprīļa bankām būs jānodrošina, ka drošības kodi neatkārtojas, tie katru reizi tiek mākslīgi, pēc nejaušības principa no jauna ģenerēti vai arī autentifikācija notiek ar vairāku ierīču palīdzību.

Mērķis ir izveidot vairāku līmeņu aizsardzības sistēmu brīdī, kad klients autorizējas savā internetbankā. "Nav runa par to, ka kodu karte nav droša. Vienkārši Eiropas Centrālā bankas regulas prasība ir tāda, lai kodi neatkārtojas," skaidroja "Swedbank" valdes loceklis Vadims Frolovs.

Katra banka izstrādājusi savu mehānismu, kā īstenot Eiropas prasības reālajā dzīvē. "Es paņemu telefonu, noskenēju, ievadu PIN kodu, tad ievadu kodu un mēs tikām iekšā," pamāca bankas "Citadele" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Šādā veidā ar viedtālruņa palīdzību turpmāk maksājumus internetbankā varēs veikt bankas "Citadele" klienti. "Pastāvēs arī citi veidi kā kodu kalkulatori, kā arī kodu kartes, bet kodu kartēm papildu būs arī SMS kods," skaidroja Cikmačs.

Līdzīgu, tomēr citādāku risinājumu izvēlējusies "Nordea" banka "Klients pievienojas savai interneta bankai, izvēlas kodu lietotni. Norāda savu klienta numuru. Tad notiek savienošanās ar aplikāciju. Aplikācijā mēs ievadām kodu un notiek savienošanās ar sistēmu un klients tiek ērti savā interneta bankā," skaidroja "Nordea" bakas Digitālo bankas produktu un pakalpojumu attīstības daļas vadītājs Jānis Paksis.

Podziņtelefoniem joprojām ir iespēja izmantot kodu kalkulatorus vai arī e-paraksts, kas ir kā alternatīva podziņtelefonu lietotājiem. 

"Swedbank" klientiem ļaus izmantot vecās kodu kartes, vienlaikus uz mobilā tālruņa numuru tiks atsūtīts vēl viens kods un tikai pēc tā ievadīšanas būs iespējams veikt maksājumus internetbankā.

Eksperti gan norāda uz riskiem, kas saistīti ar viedtālruņiem. "Ja man būtu teikšana par to, kā tam būtu jānotiek Latvijā, pildot šīs pamatnostādnes par drošiem maksājumiem internetbankā, es laikam neuzticētu to darīt katrai bankai atsevišķi un vēl jo vairāk tādos gadījumos, kad bankas to pašas neizstrādā, bet pasūta ārpakalpojumā," sprieda Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Māris Alberts.

Pēc viņa teiktā, datu drošības speciālistu pasaulē ir ļoti maz - tādu, kas kā rentgenā redz visu, kas notiek, un spēj novērtēt to, kādam ir jābūt drošākas sistēmas dizainam.

"Man ir šaubas par to, vai visu banku rīcībā ir tādi resursi, lai drošības līmeni būtiski paaugstinātu, un man ir šaubas par uzraudzību, kāda Latvijā tiks realizēta pret bankām, novērtējot šo autentifikācijas līdzekļu drošības līmeni," atzina Alberts.

Cilvēkiem ļoti uzmanīgi jāizturas pret savu viedtālruni, lai tas netiktu inficēts ar ļaunatūrām. Nevajadzētu tālrunī lejupielādēt tādas programmas, kas pieprasa piekļūšanu kontaktiem, īsziņām, kamerai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti