Piebalgs: Taupības griesti Eiropas Savienībā diemžēl vēl nav sasniegti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunkti" Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs norāda, ka taupības griesti Eiropas Savienībā vēl nav sasniegti, jo vēl ir problēmas Kiprā un jāveic pasākumi Francijā, Grieķijā un daudzās valstīs.

„Daudzās valstīs diemžēl daudz sāpīgu pasākumu jāveic, lai varētu atkal atļauties tērēt,” atzīst komisārs. „Un tie pasākumi ir diezgan drastiski. Pamatā sāpīgākais manā skatījumā ir nevis algu apcirpšana sabiedriskajā sektorā, bet gan cilvēku atlaišana.”

Komentējot Barrozu izteikumu, ka sasniegti taupības griesti, Andris Piebalgs skaidro:

„Ir dažādas izpratnes par taupību. Manā skatījumā taupība, protams, tika kariķēta, jo mēs arī ikdienā to uztveram dažādi. Viens krāj naudu matracī, viens mēģina tērēties. Faktiski, ja runājam par taupību ekonomikā, tad runājam par tērēšanos. Tērēties ir labi, jo citiem cilvēkiem ir darbs. Taupības politikai bija cits mērķis. Ja man ir parādi un es gribu vēl aizņemties, ir kāds, kurš man var aizdod par pietiekamiem procentiem, lai es galu galā varētu atdot naudu. Tas nozīmē, lai tērētos, ir jābūt uzticībai pie kreditoriem.”

Stājoties amatā, Andris Piebalgs izvirzīja ambiciozu mērķi padarīt ES attīstību mērķtiecīgāku. Šobrīd Piebalga termiņš amatā tuvojas beigām. Vērtējot padarīto, Piebalgs norāda, ka viņam ir izdevies panākt vairākus nospraustos uzdevumus.

„Bija vairāki skaidri elementi, kurus vajadzēja sasniegt. Pirmais elements – nemēģināt bāzties ar nelieliem projektiem visur. Tagad jaunajā periodā mēs maksimāli būsim tikai trijos sektoros: izglītībā, enerģijas un juridiskajā sektorā. Toreiz mēs bijām visos sektoros. Otrs. Tad, kad mēs ejam kaut ko darīt, mēs paredzam konsekvences vai rezultātus. Tas tagad arī tiek darīts. Tad, protams, tas, ka bagātajām un stiprām valstīm mums nevajadzētu sniegt palīdzību. Mēs nebūsim vairs ne Ķīnā, ne Indijā, kaut arī tur ir nabadzības „kabatas” vai vietas, kur cilvēkiem varētu palīdzēt, bet tas ir šo valstu uzdevums. Un pats galvenais tas, ka mēs tagad mēģinām kopā ar visām dalībvalstīm plānot mūsu aktivitātes,” stāsta Piebalgs, tomēr pieļaujot, ka vienmēr par mērķu izpildīšanas izdošanos būs šaubu ēna, jo politikā nav „balts un melns”.

Tāpat Piebalgs norāda, ka resursu ieguldīšanas efektivitātes noteikšanai ES nav mērvienību, tiek mērīta pēc mehānikas. Politiķis kritizē arī kopproduktu kā iespējamo kritēriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti