Institūta zinātnieki aplūkoja datus no vairāk nekā 1500 reģioniem laika posmā no 1979. līdz 2019. gadam. Institūta analīze liecina, ka intensīvi ikdienas nokrišņi, ko izraisa klimata pārmaiņas, sadedzinot naftu un ogles, kaitēs pasaules ekonomikai.
Pētījuma vadītāja Leonija Venca no Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta norādījusi, ka visā pasaulē ekonomiku bremzē mitrākas dienas un ārkārtējs ikdienas nokrišņu daudzums, un šis atklājums papildina izpratni par klimata pārmaiņu patiesajām izmaksām.
Lai gan lielāks ikgadējais nokrišņu daudzums parasti ir labvēlīgs ekonomikai, jo īpaši labvēlīgs lauksaimniecībai, tomēr jautājums ir arī par to, cik gari ir lietainie periodi.
Pētījumā atklāts, ka intensīvi nokrišņi ir slikti, jo īpaši tādām bagātām, rūpnieciski attīstītām valstīm kā ASV, Japāna vai Vācija, skaidro zinātniece, piebilstot, ka īpaši tiek skarti pakalpojumu un ražošanas sektori.
