Pētījums: Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijai dotu 17-30 miljonus eiro gadā

Ieviešot digitālo pakalpojumu nodokli 3% apmērā, Latvija varētu iegūt 17 līdz 30 miljonus eiro gadā, liecina aplēses pētījumā par iespēju ieviest digitālo nodokli Latvijā.

ĪSUMĀ:

  • Attīstoties digitālai ekonomikai, valstīm radusies problēma iekasēt nodokļus.
  • Šī problēma ir globāla un aktuāla ne tikai Latvijā.
  • Pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma veikts pētījums par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanas iespējām Latvijā.
  • Pētījumā secināts, ka Latvijā ir iespējams ieviest šādu nodokli un tas ļautu iekasēt 17-30 miljonus eiro gadā.
  • Tomēr pastāv arī dubultās nodokļu uzlikšanas un tiesvedības riski.
  • Rīgā par digitālo nodokli diskutē arī tam veltītā pasākumā.

Nodokli uzskata par vajadzīgu

Pētījums: Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijai dotu 17-30 miljonus eiro gadāAnnija Petrova

    Cilvēki aizvien mazāk patērē televīziju, avīzes un citus tradicionālos medijus. Toties pieaug mobilo ierīču lietošana. „”Facebook” un “Google” izmanto savas tehnoloģiskās priekšrocības, līdz ar to viņi var sasniegt auditorijas visur.

    Viņi vienkārši paņem to lielāko reklāmas naudu, kaut gan viņi izmanto Latvijas resursu, tie esam mēs – cilvēki, kas šeit dzīvo.

    Būtu tikai taisnīgi, ka arī viņiem būtu jānomaksā kaut kāds nodoklis par šo reklāmas naudas piesaisti un peļņas gūšanu,” saka Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa.

    Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs, pie frakcijām nepiederošais Artuss Kaimiņš uzskata – digitālajam nodoklim jābūt. Pie tā esot jāstrādā kopā visām Baltijas valstīm.

    „Šīs reklāmas migrē projām no ierastajām standarta mediju platformām, vai tas ir radio, vai tā ir televīzija. Tās migrē uz internetu, un šie interneta milži – “Google”, “Twitter”, “Facebook” – es uzskatu, ir obligāti tāds „must have”, viņiem ir jāmaksā šis nodoklis,” saka Kaimiņš.

    Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputāts no opozīcijā esošās “Saskaņas” Boriss Cilevičs norāda, ka pagaidām redz šādam nodoklim gan „par”, gan „pret”. Pirms pasākuma par digitālo nodokli deputāts skaidro, ka šobrīd skaidra viedokļa viņam vēl nav un jautājums ir dziļāks.

    „Starpnacionālā vai pārnacionālā industrija ir pārāk spēcīga, lai to varētu regulēt nacionālajā līmenī. Un pat Eiropas Savienības regulācija daudzos gadījumos nedarbojas, jo lielās kompānijas strādā daudz plašāk, ne tikai Eiropas Savienības līmenī,” norāda Cilevičs.

    Digitālais nodoklis ir viens no mēģinājumiem to regulēt. „Bet tāds veids, kā šobrīd to piedāvā darīt, izskatās drusciņ mākslīgi. Bet tā ir mana provizoriskā attieksme,” piebilst Cilevičs.

    Pētījumā aplēš apgrozījumu

    Advokātu birojs „Primus Derling” veica pētījumu par iespēju ieviest digitālo pakalpojumu nodokli Latvijā. Gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), gan Eiropas Savienībā diskutē par digitālā nodokļa ieviešanu. Tomēr visu dalībvalstu vienošanos panākt grūti, tādēļ ir valstis, kas vienpusēji nolēmušas ieviest šādu nodokli. Digitālo nodokli ieviesusi, piemēram, Francija, Itālija, Austrija, savukārt Lielbritānija plāno ieviest no šī gada aprīļa.

    „Tas šobrīd izskatās kā digitālo pakalpojumu nodoklis, kas pēc būtības ir apgrozījuma nodoklis. Tas nozīmē, ka šo nodokli nemaksā iedzīvotāji vai patērētāji, bet maksā tieši lielās korporācijas, kas strādā attiecīgajos tirgos,” skaidro advokātu biroja nodokļu konsultante Ingūna Ābele.

    Latvijā šo digitālo gigantu tirgus daļa ir apmēram 100 miljoni eiro, aplēsts pētījumā. Ābele stāsta par 2018. gada aprēķiniem, kas veikti par septiņiem lieliem uzņēmumiem, kuru vidū ir “Google”, “Facebook” un “Booking.com”: „Izejošie maksājumi no juridiskajām personām, kas ir PVN maksātāji, bijuši 90 miljoni [eiro].”

    Savukārt šo uzņēmumu pērnā gada tirgus daļa par 10 mēnešiem jau ir 113 miljoni eiro, stāsta Ābele.

    Izlemjot par digitālo pakalpojumu nodokli 3% apmērā, valstij ieguvums varētu būt no 17 līdz pat 30 miljoniem eiro gadā, secina pētījumā. Ar iegūto naudu pētījuma autori aicinātu atbalstīt Latvijas medijus vietējā satura radīšanai.

    Vienlaikus gan pastāv tiesvedības risks. Tāpat jārēķinās, ka šāda nodokļa ieviešana būtu pagaidu risinājums. Pētījuma autori norāda – tiklīdz spēkā stātos globāls risinājums OECD līmenī vai Eiropas Savienības līmenī, šis nodoklis būtu jāatceļ vai jāmaina.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti