Vēl pirms dažiem gadiem, cenšoties atbalstīt Latvijas zemniekus, valsts tiem pašaudzēto produkciju ļāva tirgos pārdot, neizmantojot kases aparātus. Arī skaidras naudas apritei zemnieku saimniecību ietvaros nav ierobežojumu. Tagad reiz kā atbalstu domātos instrumentus savā labā sākuši izmantot krāpnieki, ievedot un pārdodot Latvijā ārvalstīs audzētus dārzeņus, tos uzdodot par vietējiem.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs stāsta, ka “katru pavasari, kad nāk dārzeņi un augļi no ārzemēm, tie spiež ārā mūsu dārzeņus no tirgus, jo te ir [pievienotās vērtības nodokļa] PVN nemaksāšana un mēs ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju gribam šo jautājumu pārrunāt”.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas, visbiežāk izmantotā krāpnieciskā shēma ir šāda: Latvijā reģistrētas zemnieku saimniecības pārstāvis dodas uz Poliju, kur par skaidru naudu pērk dārzeņus. Tad tos ved uz savu saimniecību un nu jau kā pašaudzētos tos par skaidru naudu realizē kādā no Latvijas tirgiem. Nodokļi par šiem darījumiem netiek maksāti.
Pērn no vairāk nekā 1000 tirgos veiktajām VID kontrolēm pārkāpumi konstatēti vairāk nekā 90 gadījumos. Līdzīgi pārkāpumu rādītāji ir arī šogad.
Bieži kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu pat notiek pārbaudes saimniecībās. Tajās tiek konstatēts, ka dārzeņi vai nu netiek audzēti vispār, vai tie tiek audzēti neadekvāti mazos apmēros.
“Pārkāpumi ir, sākot no preces izcelsmes dokumentu neesamības, Polijā vai Lietuvā audzētos uzdod kā Latvijā audzētus, grāmatvedības prasību neievērošana, kases aparātu neesamība, naudas norēķinu neievērošana, kas bieži noved pie produktu konfiskācijas,” stāsta VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā.
“Mēs ar kolēģi runājām, ka tirgū varētu strādāt pastāvīgi, bet beigās zooloģiskais dārzs pat nevarētu augļus un dārzeņus apēst,” saka Pelēkā.
PVD skaidro, ka izkontrolēt visas no Eiropas Savienības ienākošās kravas nav iespējams.
“Katrai institūcijai ir tāds resurss kāds ir. Dienestam bez augļiem un dārzeņiem ir arī citas funkcijas sākot ar infekciju slimībām un citām. Tomēr katru gadu mēs izdodam rīkojumus pastiprināt pārbaudes augļu un dārzeņu jomā. Arī šogad ir šāds rīkojums un pārbaudes notiek,” norāda PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
Jau šīs nedēļas laikā lauksaimnieki apkopos savus ierosinājumus, kā cīnīties ar šo problēmu. Tos paredzēts iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Finanšu un Zemkopības ministrijās.
