Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Zemnieki Kabilē apzin krusas postījumus

Pēc virpuļviesuļa un krusas Kabilē varēs nokult ceturto daļu labības lauku

Kabiles pagasta zemnieki, kas pieredzēja virpuļviesuli un krusu, joprojām skaita zaudējumus. Vienā mirklī tika izpostīta gan iesētā labība, gan mazdārziņi un siltumnīcas. No 400 hektāriem labības Kabiles pagastā tikai 100 hektārus šovasar varēs nokult.

Virpuļviesulis platā strīpā gāja pāri Kabiles pagastam, skardams vairāk nekā 100 mazās un vidējās saimniecības, raudams māju jumtus, atnesdams lietusgāzi un milzīgus krusas graudus, kas burtiski sakapāja smalkos labības stiebriņus.

"Mums te bija krusa, Dievs sāka mētāties ar ledus "prjaņikiem". Nosita labību, zāli nosita, visas lapas. Veselu piekabi sagrābām ar lapām, ar āboliem. Visu mazo dārziņu. Tur bija tā, ka nekā nepalika. Man ir 59 hektāri, astoņi hektāri nav cietuši, pārējie visi ir," teica saimniecības "Dunduri" saimnieks Andis Šauša.

Laiks pagājis, bet pārdzīvoto bez emocijām zemnieki nespēj atcerēties. Katra puķe dārzā, katrs tomāts un gurķis bijis kopts un aprūpēts, nemaz nerunājot par simtiem hektāru labības lauku, kas acumirklī tika iznīcināti.

"Uznāca balta siena. Troksnis bija tik milzīgs, ka pat negaisu nevarēja dzirdēt," stāstīja zemnieku saimniecības "Akmeņkalni" saimnieks Ervīns Vīksna.

"Skats, ka būtu atombumba sprāgusi. Mazdārziņi, puķu dobes, lauki – pirmais iespaids neaprakstāms," piebilda saimniecības "Akmeņkalni" saimniece Hedviga Vīksna.

 Katrs hektārs iesētās labības "Akmeņkalnu" saimniekiem ir izmaksājis ap 400 eiro. Pirkta gan kviešu sēkla, gan mikroelementi – kālijs un slāpeklis, kas nepieciešams augu attīstībai. Arī degviela maksājusi naudu.

"Izmaksās tās ir ļoti lielas summas, kas ņemtas uz parāda, lai rudenī atdotu ar graudiem. Paldies Dievam, mums ir sadarbība ar "Baltic Agro", atbrauca, apskatījās, uzrakstīja aktus, sarunājām - cik nu mēs varēsim, kā būs, tā mēs atdosim. Mums pašiem ir lopi, tiem arī vajadzēs lopbarību," klāstīja saimniece.

Vai lopbarībai kaut kas no sakapātās labības derēs, vēl nevar zināt. Iespējams, ka cūkām pietiks, bet gaļas lopiem barība būs jāpiepērk, sprieda cietušie saimnieki.

"Tur, kur vārpa nav balta, cerams, ka lopbarību dabūs. Es rēķināju, ka mums šogad būs rekordraža – 7 tonnas no hektāra," atzina "Akmeņkalnu" saimnieks.

"Mums pa šiem trim gadiem viss ir pagājis garām. Nezinu, kas vēl var būt. 2017. gadā mitrums, pagājušajā gadā sausums. Konkrēti šīs saimniecības ļoti cieta,"

teica Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas novada biroja vadītāja Daiga Mellere.

Kabiles pagasta zemnieki savus sējumus nav apdrošinājuši, bet apdrošināšana ir dārga, tāpēc zemnieki labāk riskē.

"Viņi bija gatavi apdrošināties, bet ir divi smagie gadi un zemniekiem nav uzkrājumu, lai varētu ieguldīt. Vajag 5-6 tūkstošus lai apdrošinātos. Nav to brīvo līdzekļu," piebilda Mellere.

No 400 hektāriem labības Kabiles pagastā tikai 100 hektārus šovasar varēs nokult. Pašvaldība aprēķina kopīgos  zaudējumus, kas atsevišķiem zemniekiem varētu sasniegt pat 90 000 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti