Dienas notikumu apskats

Kārtējo reizi meklēs risinājumu pilsoņu kara izbeigšanai Sīrijai

Dienas notikumu apskats

SOK varētu aizliegt Krievijas izlasei dalību Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs

PTAC vadītāja Vītoliņa: "Ātro kredītu" kompānijas pārkāpj jaunās likuma prasības

Patērētāju aizstāvji: «Ātro kredītu» kompānijas pārkāpj jaunās likuma prasības

Tikai 40% no pērn izsniegtajiem ātrajiem kredītiem ir atdoti laikā, šodien norādīja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Lai gan 1. janvārī stājās spēkā stingrākas likuma prasības ātro kredītu devējiem, jaunās normas kompānijas neievēro, novērojusi centra vadītāja Baiba Vītoliņa. Tikmēr ātro kredītu devēju pārstāvošā Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija tam nepiekrīt.

Pārbaudot ātro kredītu piedāvājumus internetā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa secinājusi, ka kompānijas pārkāpj noteikto ierobežojumu kredīta kopējām izmaksām dienā. Kopš 1.janvāra vienas dienas izmaksas 100 eiro kredītam uz 30 dienām nedrīkst pārsniegt 0,2%, taču Vītoliņa novērojusi, ka kompānijas šo robežu pārkāpj pat vairākas reizes.

“Faktiski pagarināšanas maksas būtiski pārsniedz to, ko drīkstētu. Tātad 100 eiro kredītam uz 30 dienām tas drīkstētu būt maksimāli 6 eiro pagarinot. Šobrīd ir no 7,50 līdz pat 22 eiro par šo mēnesi. Acīmredzami, [likums] netiek ievērots attiecībā uz pagarināšanas maksām. Ja komersanti nemainīs nekavējoties savu uzvedību, mēs plānojam uzraudzības darbības attiecībā uz šīm procentu likmēm, pagarinājumiem, kas mūsu skatījumā neatbilst likumam,” sacīja Vītoliņa.

Tikmēr Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš uzskata citādi. Viņš norāda, ka vienas dienas kredīta izmaksās nav jāpierēķina pagarinājuma maksa. Tā iekļauta tikai likuma punktā par to, ka kopējās kredīta izmaksas nedrīkst pārsniegt kredīta summu. “Par pagarināšanas komisijas maksām ir šī speciālā norma, kur ir izveidots jauns termins „jebkura ar kredītu saistīto izdevumu summa”. Likums nav pārkāpts,” norāda Āboltiņš.

Pērn ātro kredītu bizness ir turpinājis plaukt. Salīdzinot ar 2014.gadu, pērn izsniegto ātro kredītu summa ir pieaugusi par trešdaļu un sasniegusi 192 miljonus eiro. Lai gan maksājumu kavētāju skaits par dažiem procentiem ir samazinājies, pieaudzis ir pagarināto kredītu skaits.

Tikai 40% uz mēnesi izsniegto kredītu ir atdoti sākumā paredzētajā laikā, un tas Patērētāju tiesību aizsardzības centru uztrauc visvairāk.

“Mēs redzam, ka faktiski mazāk par pusi, tikai 40% no kredītiem, ko patērētājs ir ņēmis uz noteiktu termiņu, parasti līdz 30 dienām, tikai 40% tiek atdoti. Visticamāk, kaut kas nav bijis kārtībā ar maksātspējas vērtēšanu, ja patērētājs ir izvēlējies sev nepareizu kredītu, viņš pēc mēneša nevar viņu atmaksāt. Tas parāda to īsto stāstu, ka cilvēki īstenībā nevar atmaksāt [kredītu],” norāda Vītoliņa.

Ātro kredītu kompāniju pārstāvošās asociācijas vadītājam Gintam Āboltiņam gan ir pilnīgi cits skaidrojums kredītu pagarinājumiem: “Kaut kādā mērā droši vien tas varētu liecināt par situāciju valstī kopumā, un ekonomika, visticamāk, aug un attīstās, un iedzīvotāji jūtās stabilāki par saviem ienākumiem, un viņi varbūt uzskata, ka viņi grib pagarināt šo aizdevumu. Pagājušajā gadā pagarināšanas komisijas maksas samazinājās, kas varbūt kaut kādā mērā ietekmēja, ka klients izvērtējot pieņēma lēmumu neatdot uzreiz aizdevumu, bet pagarināt viņu.”

Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa norāda, ka vēl ir pāragri vērtēt, vai 1.janvāra grozījumi ir veiksmīgi un šogad cilvēki retāk pagarina savus kredītus, jo centram vēl nav datu par šo gadu. Gints Āboltiņš gan zina stāstīt, ka pēc nozares datiem pagarinājumu skaits ir nokrities par 15-18%. Vaicāts, vai ātro kredītu bizness balstās uz klientu pagarinājumu maksām, Āboltiņš atbild, ka visām kredītiestādēm mērķis ir aizdoto naudu saņemt atpakaļ.

Šobrīd aizdevumiem līdz 427 eiro kredītiestāde var nepārbaudīt klienta ienākumus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzskata, ka tas veicina bezatbildīgu aizņemšanos, un vēlas klientu pārbaudes praksi pārskatīt. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija gan tam nepiekrīt, jo pēc asociācijas ieskatiem jau tagad kompānijas pienācīgi izvērtē klientus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt