Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Eiropas Savienība varētu noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet pasaules septiņu ekonomiski attīstītāko valstu līderi sola paātrināt šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai. Krievija jau sola ar sankciju ieviesējiem nesadarboties, pieprasot tirgus noteikumu ievērošanu.

Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei
00:00 / 03:42
Lejuplādēt

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" iepriekš paziņoja, ka nedēļas nogalē tiks atsāktas it kā remontdarbu dēļ uz trijām dienām apturētās gāzes piegādes pa gāzesvadu "Nord Stream 1". Tomēr vēlāk "Gazprom" norādīja, ka tas tomēr nenotiks - gāzesvada "Nord Stream" galvenās kompresoru stacijas vienīgā strādājošā gāzes sūknēšanas bloka tehniskās apkopes laikā konstatētas tehniskas problēmas un līdz to novēršanai gāzesvads nestrādās. Kā pavēstīja "Gazprom", apkopes darbu laikā atklāta eļļas noplūde un līdz iekārtu salabošanai gāzes transportēšana pa "Nord Stream" pilnībā apturēta.

Vācija ir atkārtoti apsūdzējusi Krieviju par to, ka tā enerģiju izmanto par ieroci.

Nepieciešams ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu eksporta

Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir aicinājusi aktīvāk domāt par to, kā izbeigt šo situāciju.

Viņa uzskata, ka viens no variantiem būtu cenas griestu noteikšana Krievijas gāzei.

"Putins dod priekšroku gāzes sadedzināšanai tā vietā, lai piegādātu to Eiropai un citiem reģioniem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Mums ir nepieciešams taupīt enerģiju, taču tas jādara gudri, īpaši lielākā patēriņa brīžos.

Es uzskatu, ka pašlaik ir īstais brīdis noteikt cenu griestus pa Krievijas gāzesvadiem piegādātajai gāzei," pavēstīja EK prezidente.

"Tie ir īstermiņa pasākumi, un, protams, mēs runāsim par to, kā vidējā termiņā izmainīt elektrības tirgus struktūru. Tas nozīmētu gāzes cenas nošķiršanu no kopējās elektrības cenas. Šodien, rīt un parīt pats galvenais ir masveidā investēt atjaunojamajā enerģijā. Cenu griesti var tikt piedāvāti Eiropas līmenī, un ir likumīgs pamats Eiropas līmenī šajā krīzes situācijā samazināt arī lielo uzņēmumu peļņu."

Tikmēr pasaules industriāli attīstītāko valstu jeb G7 grupas valstis ir paziņojušas, ka steidzamības kārtā sāks virzīties pretī cenu griestu noteikšanai arī Krievijas naftas importam. Tādējādi būtu iespējams novērst to, ka Krievija turpina gūt milzīgu peļņu no pieaugošajām enerģijas cenām.

Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners ir izteicies, ka, ierobežojot Krievijas peļņu, būs iespējams mazināt arī Rietumu sabiedrībai radītos ekonomiskos zaudējumus.

Pagaidām gan nav zināms, cik augsti varētu būt naftas cenas griesti, taču G7 iepriekš ir izteikušies, ka šī cena būtu nedaudz augstāka par ražošanas cenu.

Krievija apgalvo, ka naftu un gāzi pārdos citiem pircējiem

Komentējot izskanējušās ziņas, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēris, ka Krievija ar šādām valstīm vienkārši nesadarbosies.

"Tās valstis, kuras pievienosies lēmumam noteikt Krievijas naftas cenas griestus, nebūs starp tām, kuras turpmāk saņems Krievijas naftu.

Mēs vienkārši naftas jomā nesadarbosimies ar valstīm, kuras neievēro tirgus principus. Nafta sāks plūst citos alternatīvos virzienos uz valstīm, kas tirgus noteikumus ievēro. Un šādu valstu ir vairāk nekā bija agrāk."

Tiek prognozēts, ka Krievijas naftas cenu griestu noteikšana būs viens no galvenajiem jautājumiem novembra vidū gaidāmajās G20 līderu samitā Bali, bet gala lēmumu varētu pieņemt decembra sākumā.

Šajās dienās Bali noslēgušās G20 valstu enerģētikas ministru sarunas, kurās valstis apņēmušās paātrināt pāreju uz tīrāku enerģiju, taču gala dokumentu nav izdevies apstiprināt, galvenokārt jau Krievijas klātbūtnes un iebildumu dēļ.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti