Apsējamās rudzu lauku platības Latvijā ir būtiski samazinājušās - pērn rudzi tikuši apsēti 33 900 hektāru (ha) platībā, bet šogad - vien 18 700 ha platībā, medijus informēja uzņēmums.
Viens no skaidrojumiem ir lietavas pērn rudenī, kas traucēja lauku apsēšanu. Tomēr rudzu audzēšanas popularitāte pēdējo desmit un divdesmit gadu laikā ir strauji sarukusi.
Vēl 2006.gadā rudzu platība bija 59 000 hektāru, pastāstīja Skudra. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc rudziem aug, un “Rīgas dzirnavnieks” ir ieinteresēts saņemt labas kvalitātes graudus no vietējiem ražotājiem, tāpēc arī centīsies ieinteresēt zemniekus audzēt rudzus.
Skudra pastāstīja, ka, piemēram, Igaunijā ir arī valsts atbalsts un īpašā vietējā šķirne ir saglabāta un attīstīta. Bet “Rīgas dzirnavniekam” ir biznesa interese – sadarboties ar zemniekiem un būt pārliecinātiem par labu graudu kvalitāti, kas ļaus samalt labus miltus.
Īpašā rudzu programmā var iestāties jebkurš, “esam atvērti”, atzina Skudra.
Rudzu audzēšanas programmas mērķis ir sniegt graudu audzētājiem atbalstu, lai ieinteresētu tos audzēt rudzus, kas sniegtu labākus ražīguma rādītājus un uzrādītu augstākus kvalitātes rādītājus.
“Rīgas dzirnavnieks" pirms četriem gadiem uzsāka līdzīgu programmu auzu audzēšanas jomā. Šo gadu laikā programma nesusi cerētos rezultātus, un šobrīd izcilas kvalitātes auzas piegādā vairāk nekā 30 zemnieku saimniecības, apsējot ap 3200 hektāru, informēja uzņēmums.
