Valdība 2023. gada budžetā noteikusi piecus prioritāros attīstības virzienus – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, kā arī dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Iekšējai un ārējai valsts drošībai paredzēts novirzīt vairāk par 1 miljardu eiro. Ir paredzēti līdzekļi Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanai, pretgaisa aizsardzības ierīču iegādei, kā arī iekšlietu dienestu aprīkojuma iegādei un operatīvo dienestu krīžu centru izveidei reģionos.
Izskanējuši vērtējumi, ka Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija budžeta kontekstā vienīgās var justies apmierinātas. "Ja mēs neieguldām drošībā vai kaut kādā veidā atstājam to novārtā, tad viss pārējais – visi ieguldījumi jebkur citur – tautsaimniecībā, izglītībā un jebkur citur, vienā minūtē var norakstīties, ja notiek Krievijas agresija," pamatoja Saeimā deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība).
Premjera un finanšu ministra bieži pieminētā ekonomikas transformācija paredz arī pedagogu algu pieaugumu, finansējumu zinātnei un pētniecībai. Tomēr pedagogus pārstāvošā arodbiedrība nav līdz galam pārliecināta par nozarei dotajiem solījumiem.
Savukārt veselības aprūpei budžetā paredzēti papildus gandrīz 80 miljoni eiro. Daļu šīs summas paredzēts novirzīt algu paaugstināšanai sanitāriem un medmāsām. Vienlaikus, piemēram, slimnīcu vadītāji aicina ārstniecības iestādēm budžetā paredzēt vairāk līdzekļu, citādi būs mazāk apkalpotu pacientu un vairāk tikai par maksu sniegtu pakalpojumu.
Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") vērsa uzmanību arī pensiju fonda nostiprināšanai: "Valsts sociālais budžets ir ar pārpalikumu, plānotie ieņēmumi – 4,19 miljardi, izdevumi – 4,08. Tas nozīmē, ka būs iespēja veidot vēl papildus uzkrājumu pensiju fondam, kas ir ļoti nepieciešams un svarīgi, lai pārliecinātu mūsu seniorus par to, ka sociālais budžets ir drošs un saglabājams."
Reira vadītā komisija sāka ar 13 budžetu pavadošo likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā, pašlaik neparedzot tajos izmaiņas. Viens no šiem likumprojektiem ir grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas
paredz uzdevumu lietota auto pircējam par darījumu ziņot Valsts ieņēmumu dienestam.
Tādējādi iecerēts mazināt ēnu ekonomikas izpausmes šajā tirdzniecības jomā.
Tāpat pirmajā lasījumā komisijā akceptēta Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšana nevis no "Latvijas Valsts mežu" ziedojumiem, bet no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā.
No finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") iepriekš teiktā saprotams, ka nāksies turēties noteiktajos rāmjos, nepieļaujot lielāku budžeta deficītu. Tas raisījis arī koalīcijas partneru domstarpības, nepanākot valsts maka plašāku labvēlību veselības un demogrāfijas jautājumiem.
Šaubas par iespēju ietekmēt budžeta plānus pauda arī Saeimas opozīcijas frakcijas "Progresīvie" pārstāvis Andris Šuvajevs: "Šobrīd iedzīvotāju pirktspēja krīt, līdz ar to samazinās dzīves kvalitāte; stratēģiski svarīgās nozares – izglītība, veselība un tā tālāk – joprojām ir krīzes stāvoklī. Latvijas izaugsmes modelis, kas būs tas, uz kā mēs balstīsim savu izaugsmi – arī šis budžets nesniedz atbildes uz šo jautājumu. Mēs nevaram teikt, ka, tā kā mēs sniedzam visu nepieciešamo finansējumu drošībai, visas pārējās nozares var šobrīd iekāpt otrajā vietā. Šī nav izvēle starp vienu vai otru. Mēs varam risināt vairākas problēmas vienlaicīgi."
Vēl vairāki opozīcijas pārstāvji pauda savu neapmierinātību ar valdības sagatavoto budžetu.
"Šajā budžetā vispār nav ieplānotas nekādas reformas. Tas ir pirmais pārmetums. Tātad bāze ir palikusi tieši tāda pati. (..) Mēs joprojām esam daudz nekounkurētspējīgāki nekā Igaunija, piemēram," kritizēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā").
"Mēs Saeimā esam ieraudzījuši ļoti vāji sagatavotu budžetu. Tie ir tikai 13 likumprojekti. Principā, manā ieskatā, tas piedāvājums ir 2020. gada budžeta turpinājums 2023. gadā," sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Pirmdien pie Saeimas arī notika iepriekš nesaskaņots protests pret budžetu.
Skaļākais no protestētājiem arī aizturēts, un Valsts policija pret viņu sākusi divus administratīvā pārkāpuma procesus – vienu par neatļautu aktivitāšu veikšanu Saeimas objektu aizsargjoslā un otru par nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Visticamāk, opozīcijas iebildumus Saeimas budžeta komisijā varēs dzirdēt arī otrdien, 14. februārī, kad premjers un ministri skaidros budžeta projekta prioritātes.
Turpmākie notikumi budžeta plānā būs plenārsēde piektdien, 17. februāris, pēc kura dažu dienu laikā deputāti varēs iesniegt priekšlikumus budžetā. Tos atsevišķi izskatīs valdība. Un galīgajā lasījumā lēmumi gaidāmi 8. martā, lai budžets stātos spēkā no 1. aprīļa.
KONTEKSTS:
Tā kā pēc 14. Saeimas vēlēšanām valdības izveide ieilga, pērn netika pabeigts darbs pie 2023. gada budžeta. Tāpēc līdz tā pieņemšanai spēkā ir tehniskais budžets.
7. februārī valdība pabeidza darbu pie budžeta projekta, paredzot, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Svarīgākās prioritātes tajā - valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Vairāk nekā trešdaļa no kopējiem izdevumiem paredzēti sociālajai aizsardzībai.
