ĪSUMĀ:
- Briselē turpinās cīņas par ES budžetu nākamajiem 7 gadiem.
- Par naudu cīnās ne tikai valstu, bet arī pilsētu pārstāvji.
- Varšavas, Prāgas, Budapeštas un Bratislavas mēri aicina daļu no ES fondiem paredzēt pilsētām.
- Varšavas mērs: pilsētām ir nepieciešami adekvāti resursi cīņai ar klimata pārmaiņām.
- Četru mēru iniciatīvai pievienojās arī Rīgas, Tallinas un Viļņas vadītāji.
- Vēstuli Eiropas Komisijai kopumā ir parakstījuši 15 pilsētu mēri.
- Prāgas mērs: Lielāks atbalsts pilsētām nenozīmējot naudas atņemšanu laukiem.
Cīņa par Eiropas Savienības fondiem turpmākajiem septiņiem gadiem notiek dažādos līmeņos. Viens no galvenajiem lēmumiem par budžeta kopapjomu būs jāpieņem bloka valstu premjeriem un prezidentiem. Ne mazāk interesantas kaislības valda arī ap budžeta sadalījumu starp dažādām prioritātēm un reģioniem.
Četru Centrāleiropas valstu galvaspilsētu vadītāji ir apvienojušies, lai mēģinātu panākt, ka daļa no Eiropas fondiem tiek piešķirta tieši pilsētām. Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis uzstāj, ka pilsētām ir nepieciešami adekvāti resursi cīņai ar klimata pārmaiņām, jo tās rada nopietnu piesārņojuma apjomu. Bet, ja naudas dalīšanā tiks iesaistīta Polijas valdība, tad nevar zināt, vai šai problēmai tiks atvēlēts pietiekami daudz līdzekļu.
“Ir viena dalībvalsts, kas nav parakstījusies zem Eiropas Savienības prioritātēm cīņai ar klimata pārmaiņām. Ja valdība to neuztver kā savu prioritāti, tad pastāv iespēja, ka tā nespēs izmantot tai atvēlētos līdzekļus cīņai ar klimata pārmaiņām.
Mēs Polijas pilsētās apzināmies, ka tā ir prioritāte un vēlamies cīnīties ar klimata pārmaiņām,” pauda Tšaskovskis.
Varšavas, Prāgas, Budapeštas un Bratislavas mēru iniciatīvai ir pievienojušies arī vairāku citu pilsētu vadītāji, arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) un kolēģi no Tallinas un Viļņas. Kopā vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai ir parakstījuši 15 pilsētu mēri.
Briselē sarīkotajā preses konferencē Prāgas mērs Zdeņeks Hržibs vairākkārt uzstāja, ka pilsētas ir jāatbalsta, jo tieši tur notiek inovācijas un tiek radīts labums, kas pēc tam tiek daļēji sadalīts pārējiem valsts reģioniem. Tādēļ lielāks atbalsts pilsētām nenozīmējot naudas atņemšanu laukiem, uzstāja Prāgas mērs.
“Tā sabiedrība darbojās aizvēsturiskajā laikmetā. Toreiz, kad cilvēku grupa nogalināja mamutu un sadalīja to gabalos, tad, ja kāds paņēma vienu gabalu vairāk, tad otram tika par gabalu mazāk. Bet mūsdienās pasaules vairs tā neizskatās,” norādīja Hržibs.
Bratislavas, Budapeštas, Prāgas un Varšavas mērus apvieno tas, ka viņi nepieder pie nacionālajā līmenī valdošajām partijām. Viņi bieži tiek dēvēti par proeiropeisko opozīciju.
Tādēļ šo pilsētu vadītāji uzstāj, ka nacionālā līmeņa apiešana Eiropas fondu sadalē var mazināt arī korupcijas un politiskās iejaukšanās riskus.
Pagaidām grūti prognozēt, vai šo pilsētu pārstāvjiem izdosies pārliecināt lēmumu pieņēmējus Briseles varas gaiteņos.
