Sods piemērots kompānijām "SD autocentrs", "Ripo autocentrs", "Moller Auto Krasta", "Moller Auto Ventspils", "Moller Auto Latvia" un "Moller Auto Import", informēja Konkurences padome.
Par dalību pārkāpumā šiem tirgotājiem KP piemērojusi sodu 7,6 miljonus eiro apmērā.
Savukārt viens uzņēmums iecietības programmā pilnība atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu.
Uzņēmumi savstarpēji esot vienojušies nekonkurēt iepirkumos. Kā piemēru KP min to, ka uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesnieguši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumos.
Dīleri regulāri viens otru informējuši par saviem plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt – nepiedalīties vispār vai piedāvāt zemāku cenu.
Savukārt automašīnu importētājs Latvijā – vairumtirgotājs SE „Moller auto import” to esot zinājis un neiebilda pret pastāvošo tirgus sadali. Turklāt tas arī zināmā mērā veicināja un atbalstīja pārkāpumu, jo darbojās kā informācijas apmaiņas starpnieks.
KP gan norāda, ka lietas ietvaros nav iespējams precīzi apzināt cietušo loku, kas pārmaksājuši karteļa dēļ, tomēr padome to raksturo kā ļoti plašu, jo pārkāpums ir bijis ilgstošs un šīs markas auto ir vienas no pupulārākajām Latvijā.
Izmeklējot pārkāpumu, iegūta informācija par karteļa dalībnieku savstarpējo saraksti par iepirkumiem, kurus rīkojuši gan privāti uzņēmumi, gan valsts pārvalde un aģentūras, tāpat arī pašvaldības, skolas (skolēnu autobusi), pansionāti, iekšlietu sistēmas iestādes.
Konkurences padome aicina pircējus vērsties pie pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem, prasot atlīdzību par radušos zaudējumu.
Tāpat šī karteļa dalībnieki esot komunicējuši ar pircējiem, līdz ar to ir aizdomas, vai kāds no iepirkuma komisiju locekļiem varētu būt lobējis konkrētus uzņēmumus.
Uzņēmēji sola KP lēmumu pārsūdzēt
Tikmēr „Møller” grupas uzņēmumi, kuriem KP piemērojusi sodus šajā lietā, nepiekrīt padomes lēmumam: „Tā kā šie uzņēmumi nav kavējuši vai ierobežojuši konkurenci, un Volkswagen pircējiem ar to darbībām nav nodarīts nekāda veida kaitējums, tad KP lēmumā aprakstītā vairākus gadus senā situācija nav klasificējama kā konkurences tiesību pārkāpums.”
„Møller” grupas uzņēmumi sola apstrīdēt KP lēmumu tiesā.
KP lēmums esot attiecināms uz „Volkswagen” importētāja un dīleru rīcību no 2007. līdz 2011.gadam. Kopš tā laika „Volkswagen” izplatītāju vidū esot notikušas būtiskas izmaiņas, norādīts „Møller” grupas izplatītajā informācijā.
Konkurences padomes paustajiem pārmetumiem un piespriestajam sodam asi iebilst automašīnu importētājs. „Moller” grupas pārstāvis Gundars Ruža uzsvēra, ka uzņēmumi nav kavējuši vai ierobežojuši konkurenci, tāpēc pircējiem ar to darbībām nav nodarīts nekāda veida kaitējums.
Viņš pauda, ka KP izmeklējusi senus notikumus, un toreiz „Moller” grupai nepiederēja neviens mazumtirdzniecības uzņēmums, un, izpētot situāciju un vēsturi, uzņēmums secināja, ka konkurence nebija ierobežota, pircējiem nav nodarīts nekāds kaitējums.
Ruža norādīja, ka uzņēmums lūdzis par situāciju veikt novērtējumu arī neatkarīgam ekspertam, kura secinājumi uzņēmuma viedokli apstiprinājuši - ekonomists Alfs Vanags secināja, ka, ja pat tā būtu vienošanās, nebija ierobežota cenu konkurence, pircējiem nebija ierobežota pieeja dažādiem auto zīmoliem.
Pēc „Moller” grupas pārstāvja teiktā, lielā mērā dīleru rīcību ir noteikusi spēcīgā konkurence starp dažādiem auto ražotājiem. Šajā gadījumā tā bija VW rūpnīcas iniciatīva kopā ar vairumtirgotājiem nodrošināt maksimāli izdevīgu piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrās.
Konkurences padome atzīst, ka vienošanās starp uzņēmumiem, kuri pieder vienai grupai, nav pretlikumīga, tomēr šajā gadījumā padomei vērsties pret uzņēmumiem pamudinājis faktu, ka šajā gadījumā bez „Moller” grupas uzņēmumiem lietā iesaistīti arī citi komersanti.
