Eiropas Komisija noteikusi, ka nedaudz vairāk nekā trešdaļa Atveseļošanās fonda naudas dalībvalstīm jānovirza ar klimata pārmaiņām saistītiem pasākumiem. Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka Latvijas gadījumā tie ir 610 miljoni eiro.
Gandrīz pusi no tā jeb 295 miljonus eiro šobrīd plānots novirzīt izmešu samazināšanai transporta sektorā Pierīgā.
Mērķis ir mainīt cilvēku pārvietošanās paradumus, samazinot auto satiksmi Rīgas centrā.
“Pievienojoties Eiropas zaļā kursa uzstādījumiem, Latvija ir izvirzījusi sev ļoti, ļoti ambiciozus mērķus, kuru īstenošana šobrīd mums ir izvirzījusies priekšplānā,” norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.
Naudu paredzēts novirzīt Rīgai tāpēc, ka satiksme galvaspilsētā šobrīd ir liels piesārņojuma avots.
Eiropas Komisijai gan ir strikti nosacījumi, kam ar klimatu un ilgtspēju saistīto naudu drīkst tērēt.
“Pilnīgi noteikti Eiropas Komisija neredz iespēju atbalstīt ne ceļus, ne pārvadus, ne tiltus, ne arī ēku būvniecību,” skaidroja Austrupe.
Idejas konkrētiem projektiem vēl top. Par transporta jomu atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība” (JV)) stāstīja, ka prioritāte ir izbūvēt stāvparkus pie Rīgas robežām “Park and Ride” sistēmas ieviešanai.
Tie būs uz Rīgas robežas stāvparki, “kur Pierīgas iedzīvotāji atbrauc, noliek savu auto, iekāpj vilcienā un ļoti ātri nokļūst centrā”, skaidroja Ķirsis.
“Tāpat nākotnē mums vajadzētu iet uz to, ka, piemēram, reģionālie autobusi nebrauc līdz autoostai. Viņi brauc līdz tuvākajam stāvparkam uz Rīgas robežas,” sacīja Ķirsis.
Priekšnosacījums šādai kārtībai ir gan jaunie elektrovilcieni, gan vilcienu staciju savienošana ar Rīgas sabiedriskā transporta maršrutiem.
Ķirsis norādīja, ka stāvparki un cita sabiedriskā transporta infrastruktūra prasīs vairāk nekā 100 miljonus eiro. Otra prioritāte izmešu samazināšanā ir “Rīgas satiksmes” autobusu parka nomaiņa.
“Dīzeļdzinēju autobusi galīgi nav videi draudzīgi, un ir jāiet no tiem prom. Atšķiras gan viedokļi, kurā virzienā iet – vai biogāzes, vai ir tie saucamie akumulatora autobusi kā Jūrmalā,” sacīja Ķirsis.
Vicemērs norāda, ka “Rīgas satiksmei” vajadzīgi vairāki simti autobusu. Cik varētu iegādāties par Atveseļošanās fonda naudu, būšot atkarīgs no tā, cik naudas Rīgai no fonda atvēlēs.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV) stāstīja, ka pagaidām sadalījums ir tikai indikatīvs, turklāt sarunas ar Eiropas Komisiju turpinās.
“Mums tur stipri vēl nāksies atsevišķās sadaļās pierādīt savu nepieciešamību vienā vai otrā virzienā,” atzina Dālderis.
Viņš norādīja, ka pirmās izmaksas no Atveseļošanās fonda varētu saņemt nākamā gada rudenī.
Neesot vēl zināms, cik lielu summu grantos Latvija no fonda saņems. Tas ir atkarīgs no ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. 1,6 miljardi eiro esot pieticīga prognoze, savukārt maksimums būtu ap diviem miljardiem.
