Pansionātos energocenu kāpumu sedz ar attīstībai paredzēto naudu

Energoresursu cenu kāpums smagi skāris arī sociālās aprūpes namus. Daudz vairāk jāmaksā par elektrību, gāzi un kurināmo. Pašvaldību pansionāti jautājumu risina līdzīgi kā valstij piederošie aprūpes nami – pārvirza naudu no plānotajiem attīstības projektiem. Taču pansionātos atzīst, ka ilgi tā nevarēs, tādēļ jāmeklē papildu resursi.

Pansionātos energocenu kāpumu sedz ar attīstībai paredzēto naudu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pansionātā "Rauda" rēķini kāpuši būtiski

Tukuma novada sociālās aprūpes centrā "Rauda" Latvijas Radio ieradās darbadienas priekšpusdienā. Telpas ir gaišas un siltas. Nekas neliecina par energoresursu taupīšanu. Un tā arī ir. "Raudā" dzīvo aptuveni 280 iedzīvotāji, pārsvarā gados vecāki cilvēki un cilvēki ar dažādām saslimšanām. Uz šiem cilvēkiem nevar taupīt, skaidroja aprūpes centra direktore Iveta Rupeika.

"Rauda" iztiek no pašvaldību maksājumiem par saviem klientiem, kā arī no tā, ko samaksā privātie iestādes klienti. Un jau vasarā centrā sākuši just, ka piecas izdevumu pozīcijas "apēd" vairāk, nekā ierasts: siltums, ēdiens, medikamenti, elektrība un aprūpes materiāli.

Elektrības rēķina vissmagākais "trieciens" nācis augustā. "Par mēnesi tie bija 22 000 eiro. Pagājušajā gadā budžets tika veidots elektrībai kaut kādi apmēram 3,5 tūkstoši, tad, nu, saprotat pats. 3,5 tūkstoši un 22 tūkstoši. Tas ir sadārdzinājums," pastāstīja Rupeika.

Apkuri pansionātā "Rauda" nodrošina ar malku. Pērn tā maksāja nedaudz zem 40 eiro par kubikmetru, bet šobrīd tā izmaksā divas reizes vairāk.

"Šie finanšu līdzekļi no kaut kādas citas pozīcijas tiek paņemti nost un aizlikti uz citu pozīciju, lai nodrošinātu cilvēkiem siltumu, gaismu, ēdienu, medikamentus. Tajā skaitā arī pārtikas produktus. (..) Nu ikdienas remontdarbi tiek veikti, bet netiek veikti lielie remontdarbi. Tie visvairāk cieš," pastāstīja Rupeika.

Cels cenu izmitināšanai pansionātā

Tukuma novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš neslēpa – siltumapgāde un elektrības nodrošināšana pašvaldības iestādēm, tajā skaitā pansionātam "Rauda" izmaksā nesalīdzināmi dārgāk, nekā bija plānots. "Mums nācās papildu finansējumu meklēt gan elektrībai, gan arī "Raudā" mums koksnes kurināmais, un tā cenas pagājušā gada laikā gandrīz dubultojās. Tas arī prasīja vairāk resursu," norādīja Liepiņš.

Pašlaik apmaksāt energoresursu izmaksas pašvaldības iestādēm, tostarp sociālās aprūpes centriem, palīdz tas, ka ir izdevies mazināt izdevumus citās jomās. Piemēram, taupa uz darbinieku skaitu.

Šobrīd pašvaldībām, kuras šajā centrā izmitina savus iedzīvotājus, kā arī privātajiem klientiem par vienu dienu sociālās aprūpes centrā "Rauda" jāmaksā 28,5 eiro, bet centrs aprēķinājis, ka no nākamā gada dienas maksa augs par vairāk nekā sešiem eiro. Šādus aprēķinus pansionāts iesniedzis pašvaldībai, un arī vietvarā izprot nepieciešamību cenas celt.

"Protams, mainījušās energoresursu cenas, bet ir mainījušās arī visam pārējam – darba algas ir jāpalielina, tad ir pārtikai un medikamentiem arī gada laikā cenas ir mainījušās un mainās vēl aizvien šobrīd. Līdz ar to mēs pārskatījām, kur būtu optimālais skaitlis šiem pakalpojumiem, par cik vajadzētu palielināt. Šobrīd esam šīs jaunās cenas līdz ar nākamo gadu akceptējuši "Raudai". Es domāju, ka tāds paaugstinājums, cik esmu salīdzinājis arī citos novados, citās iestādēs, tas ir objektīvs un adekvāts. Un savā ziņā tas ietekmē pašvaldības budžetu, jo trešdaļa ir pacienti, kas ir no mūsu novada, un pārējie ir no citiem novadiem. Loģiski, tad mums ir jāparedz arī budžetā lielāks līdzfinansējums tiem pacientiem, kas ir no mūsu novada," skaidroja Liepiņš.

Par labu pansionātam nespēlē arī sliktais katlu mājas stāvoklis. Sociālās aprūpes centra vadītāja Iveta Rupeika pastāstīja – katlu māja ir novecojusi un līdz ar to nav tik efektīva, kā šajos laikos gribētos. Savukārt pašvaldībā skaidroja, ka ir paredzēts šo katlu māju nodot uzņēmumam "Tukuma siltums". Tas no sociālās aprūpes iestādes pleciem noņemtu ar sociālo aprūpi nesaistītas funkcijas, atstājot vairāk naudas iestādes uzlabojumiem un attīstībai. Arī centra vadītāja Rupeika uzskata, ka pansionātam nav jālauza galva par malkas sagādi, bet gan jānodarbojas tieši ar savu primāro funkciju.

Aukstumā un tumsā nenākas sēdēt

Tikmēr pansionāta iedzīvotāji, piesēduši ārā un gaidot auto veikala atbraukšanu, dzīvi šeit vērtē labi. Viss esot, kā ierasts – nedz elektrības, nedz malkas sadārdzinājums viņu ikdienu neietekmējot.

"Mēs neizjūtam neko. Mums viss ir silts, un viss ir kārtībā."

"Citus gadus nezinu, bet tagad mums viss ir kārtībā."

"Mums viss ir "okey"!"

"[Gaiteņos apgaismojumu] uz nakti jau izslēdz. Tur jau neviens pa nakti nevazājas – guļ katrs savās kajītēs."

"Pa nakti jau ar drusku kurina. Kurina, kurina. Gandrīz vai par siltu pat."

Pansionāta vadītāja Iveta Rupeika piebilda – tā gan nav, ka ar iemītniekiem par enerģijas taupīšanu netiekot runāts. Viņa rādīja centra saimniecības direktores izveidotās informatīvās atgādinājuma zīmītēs, kuras aicina – izejot no istabas, izslēgt gaismu.

Taču viņa atzina – šāda veida iestādēs nav daudz iespēju ietaupīt uz enerģiju, jo siltums vajadzīgs, gaisma tāpat. "Šobrīd ir tāds laiks, ka tā tumsa iestājas diezgan agri. Un, ja cilvēkam piecos jāizslēdz gaisma un jāsēž tumšā istabā, – nu nē, es neieciklējos, ka uz to baigi varētu ietaupīt. Mēs noliktavā esam izslēguši vienu saldētavu, mēs virtuvē esam izslēguši trīs saldētavas; tā ka kopā kaut ko mēģinām salikt. Bet, vai tas kādu ieguvumu dod, es domāju, ka nē, jo tas patēriņš no mēneša uz mēnesi paliek vienāds. Mēs ar saimniecības nodaļas vadītāju esam skatījušas cauri – neko tur tādu [nevar ietaupīt]," pastāstīja pansionāta direktore.

Samazina naudu attīstībai

Līdzīgs uzdevums – meklēt naudu energoresursu apmaksai, to atņemot citām pozīcijām –, ir arī citiem sociālās aprūpes centriem Latvijā.

Labklājības ministrijas pārraudzībā atrodas četri valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm, kas izvietotas pa visu Latviju. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga atzina – energoresursu cenas nosegt izdodas, naudu atņemot iecerētiem lielākiem attīstības plāniem.

"Valsts sociālās aprūpes centros lielākais pieaugums izmaksās ir tieši malkai un granulu apkurei, kas pieaugusi par apmēram 180%. Protams, elektrība, siltumenerģija – tas arī. Kā arī pārtikai un ēdināšanai sadārdzinājums," pastāstīja ministrijas pārstāve.

Grīnberga gan uzsvēra – šobrīd visas pamata vajadzības pansionātos izdodas nodrošināt neierobežoti: "Istabas ir siltas. Nedzīvo klienti, protams, tumsā. Arī ēdināti tiek atbilstoši prasībām. Protams, lai šos izdevumus segtu, mēs prioritizējam izdevumus. Tas nozīmē, ka attīstībai nauda tiek samazināta un šobrīd tiek novirzīta pārsvarā neatliekamajiem maksājumiem. Bet jāsaka, ka šī investīciju apturēšana neapdraud pakalpojuma kā tāda sniegšanu. Līdz ar to, protams, ilgstoši bez papildu finansējuma, visticamāk, neiztikt, bet šobrīd mēs ļoti ceram un esam pieprasījuši uz prioritātēm papildu finansējumu, lai nodrošinātu šo izdevumu pieaugumu.

Bet, ja arī papildu finansējums netiks piešķirts, primārās vajadzības klientiem tiek nodrošinātas pilnā apmērā."

Šajā gadā komunālo pakalpojumu sadārdzinājumam ministrija piešķīrusi papildus gandrīz miljonu eiro un ēdināšanas pakalpojumu sadārdzinājumam – 650 tūkstošus eiro. Grīnberga skaidroja – nākamajam gadam ministrija pieprasījusi arī papildu finansējumu valsts pansionātu uzturēšanai, klāt prasot aptuveni 3 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti