Visi trīs uzņēmumi ir sava veida pandēmijas ķīlnieki, jo vērienīgas investīcijas veiktas, bet ierobežojumi spiež iepauzēt ar darbību.
Aizpildīts viens stāvs no četriem
Ieguldot vairāk nekā 65 miljonus eiro īsi pirms ierobežojumu noteikšanas veikaliem, pērn novembrī durvis vēra jauns tirdzniecības centrs “Sāga”. Tā platība ir 57 tūkstoši kvadrātmetru.
Pandēmija iecerēs ieviesa ievērojamas korekcijas, un patlaban ar nomniekiem aizpildīts tikai pirmais no četriem tirdzniecības centra stāviem. Pirmajā stāvā ir izveidotas tirdzniecības platības, bet pārējos stāvos iecerēts, ka būs sporta klubs, ģimenes atpūtas centrs un biroju telpas.
Tirdzniecības centra ''Sāga'' apsaimniekotāja “Colliers International” pārstāve Anna Avdejeva atzina, ka plāns bija tāds, ka līdz ar ''Sāgas'' atvēršanu visi stāvi būs aizpildīti, bet tā tas nenotika.
Plāns, ka šogad visus centra stāvus varētu aizpildīt, vēl ir spēkā. Cīņasspars nav zudis.
Nevienu brīdi nav bijusi doma, ka vajadzētu pārlaist šo laiku un “Sāgu” atvērt vēlāk.
“Ir zaudējumi, protams. Tas, kas īpašniekiem bija prognozēts ienākumu ziņā, – tā nav. Arī nomnieki šobrīd cieš zaudējumus. Protams, ka mēs cīnāmies un mēģinām arī palīdzēt mūsu nomniekiem, diemžēl nesaņemot atbalstu no valsts. Es runāju par nomas maksām. Vistraģiskākā droši vien ir neziņa, jo mēs nezinām, kas būs pēc mēneša, pēc diviem mēnešiem. Mēs visi atrodamies gaidīšanas režīmā,” norādīja Avdejeva.
“Sāgas” pārstāve atzina, ka ar nepacietību gaida aprīli, kad (vismaz līdzšinējie valdības lēmumi tā ļauj cerēt) tirdzniecības jomā iestāsies sava veida pavasaris jeb tiks dota zaļā gaisma darbam. Galvenais mērķis ir līdz tam noturēt visus esošos nomniekus, jo jau pirms atvēršanas aizpildīt centru ar nomniekiem nebija viegli, jo visi zināja, ka pandēmija pieņemas spēkā un ierobežojumi būs neizbēgami.
“Es uzskatu, ka “Sāgai” būs otrā atvēršana, jo pirmās mums principā nebija ierobežojumu dēļ. Tāpēc mēs šobrīd cenšamies iet un runāt ar katru nomnieku, jo nomnieki ir dažādi. Ir jaunie tīkli, kas tikko atnākuši uz Latviju un nevar no valsts nekādus pabalstus paņemt. Ir arī zināmie tīkli, kas kaut ko saņem. Mēs ejam un runājam ar katru, lai nebūtu viņiem domas iet prom, lai mēs finansiāli atbalstītu viņus no savas puses,” sacīja Avdejeva.
Pagaidām neviens no nomniekiem nav paudis, ka ''Sāgu'' pametīs. Tikmēr “Sāgas” īpašnieki cieš zaudējumus, jo nomas maksās ieņem vien pusi no tā, kas bija paredzēts budžetā. Arī tirdzniecības centra uzturēšana situācijā, kad darbība ir apturēta, ir izmaksas, ar kurām jārēķinās.
“Galvenais šobrīd ir saprast ne tikai attīstītāju līmenī, bet arī valsts līmenī – kā dzīvot tālāk ar šo pandēmiju. Kā pielāgoties šai situācijai? Kā strādāt pandēmijas apstākļos? Nevis vērt ciet tirdzniecību un dzīt vēl dziļākā krīzē to visu. Es domāju, ka galvenais uzdevums mums visiem ir iemācīties dzīvot šajā laikā un pielāgoties,” pauda “Sāgas'' pārstāve.
Izpārdošanas ciematā valda klusums
Vēl viens pandēmijas laika ķīlnieks ir zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village", kas durvis vēra pērn augustā. Pirmās kārtas investīciju apmērs – 27 miljoni eiro. Plānotas vēl divas ciemata attīstības kārtas.
Uzņēmuma mārketinga vadītāja Anna Žigalova atzina, ka pandēmijas laiks iesitis ievērojamu robu attīstības iecerēs. Esošie un potenciālie nomnieki daudz piesardzīgāk pieņem lēmumus par biznesa attīstīšanu Latvijā, jo situācija ir nenoteikta.
“Ļoti daudz ir partneru, kuri ir gatavi slēgt līgumus un strādāt, darboties Latvijā un atvērt vispār pirmo biznesu, pirmo veikalu mūsu valstī, bet viņi nevar atlidot, jo pēc tam jāsēž karantīnā gan savā valstī, gan pie mums. Viņi atliek arī ceļošanu, līdz tas būs vieglāk. Protams, ka visu veikalu remonti, telpu pieņemšana, preču saņemšana ir apgrūtināta, jo – vai nu ir kavējumi, vai vispār nenotiek nekas. Tas ir saistīts ar darbaspēku vai mēbelēm,” stāstīja Žigalova.
Tāpat strauji mainījusies pircēju uzvedība. Daudzi ir spiesti taupīt. Baidās lieku reizi iziet no mājām.
Žigalova pieļāva, ka gadījumā, ja izpārdošanas ciemats būtu šobrīd atvērts, tad plūsma būtu ievērojami mazāka, nekā normālos apstākļos. Ciematā šobrīd valda klusums. Nomnieku durvis ir aizvērtas.
“Zaudējumi ir milzīgi, jo, no vienas puses, ir visas fiksētās izmaksas, kas nekur nepazūd, – kredīts, nekustamā īpašuma uzturēšana, nodokļi. Neviens mums to neatvieglo. Plus, protams, mums nav nekādu ienākumu – ne nomas maksas, ne serviss. Nekas netiek tagad maksāts. Situācija ir ļoti grūta,” pauda Žigalova.
Izpārdošanas ciemata pārstāve atklāja, ka pirms atvēršanas augustā uzņēmumā notika stundām ilgas diskusijas par to, kā labāk darīt – atvērt ciemata durvis situācijā, kad ir pandēmija, vai pagaidīt pusgadu, gadu līdz situācija stabilizējas.
“Lēmuma kritiskā masa bija tāda, ka bija jau ap 70 veikalu, kas tagad ciematā strādā. Ja mēs vēl viņus aizturētu… Nevarēja prognozēt, kā ir labāk,” atzina ciemata pārstāve.
Šobrīd jaunu nomnieku piesaistīšana ir patiesi izaicinošs darbs. Ja nebūtu pandēmijas, tad ar nomniekiem līgumi būtu jau parakstīti, norādīja Žigalova: “Kamēr sāk pārrunas un kamēr līgums tiek noslēgts, paiet ilgs laiks. Ar mazākiem zīmoliem pusgads, bet ar lielākiem līdz diviem gadiem. Un tas nozīmē, ka Covid-19 dēļ mēs šo laiku pazaudējām. Ļoti maz zīmolu ir gatavi šodien pieņemt lēmumu jebkurā līmenī neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.”
Ja nebūtu pandēmijas, tad nodrošinājums ar noslēgtajiem līgumiem izpārdošanas ciematam būtu ievērojami lielāks. Tāpat kā “Sāgai”, arī zīmolpreču izpārdošanas ciematam "Via Jurmala Outlet Village” bija dots ļoti īss laika sprīdis, lai patērētājiem par sevi pastāstītu.
“Nepilni četri mēneši, kurus mēs nostrādājām, bija nepietiekams laiks, lai izveidotu zīmolu un atpazīstamību. Tā kā mums nāk klāt 15 veikali šajā gadā, kā arī mūsu gastro tirgus, tad mēs uztaisīsim jaunu kampaņu, lai par sevi pastāstītu. Jā, var tā arī teikt, ka atkal atvērsimies,” pauda Žigalova.
Maina arī “Lidl” plānus
Pandēmijas radītie ierobežojumi ieviesuši korekcijas arī mazumtirdzniecības tīkla “Lidl” darbībā. Loģistikas centrs par 55 miljoniem eiro ir izveidots, bet neviens no 14 veikaliem savas durvis nav atvēris.
“Lidl Latvija” pārstāve Zane Neļķe gan negribīgi atzina, ka pandēmija ieviesusi uzņēmuma plānos kādas izmaiņas:
“Jāmin, ka konkrētus datumus, kad atvērsim veikalus, nekad neesam minējuši. Šobrīd ir uzcelti 14 veikali un paralēli notiek vēl vairāku veikalu būvniecība gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.”
Neļķe neatklāja nedz veikalu investīciju apmēru, nedz to, kad tie varētu tikt atvērti: “Jā, mums ir veikalu darbinieku komandas nokomplektētas. Arī loģistikas centra komanda ir nokomplektēta. Arī biroja komanda ir nokomplektēta, bet pašlaik visiem darbiniekiem ir vai nu apmācības, vai viņi pilda savus tiešos darba pienākumus.”
Vaicāta, vai pandēmijas dēļ uzņēmumam ir bijis jāatsauc iecerētās preču piegādes, Neļķe, sacīja: “Protams, sarunas ar piegādātājiem mums notiek visu laiku. Ja bija kādas korekcijas, tad tās mēs esam veikuši. Protams, jauna tirgus atvēršana – kā mūsu gadījumā, kad tiek būvēts loģistikas centrs, gan veikali, gan veidota pilnīgi jauna komanda –, uzņēmumam ir lieli uzdevumi un investīcijas. To es varu apstiprināt, jā.”
Sākums ir ļoti svarīgs
Digitālā mārketinga aģentūras “New Black” vadītājs Artūrs Mednis uzsvēra, ka mazumtirdzniecībā pats sākums ir ļoti svarīgs: “Tu pasaki visiem, ka šeit esi, ka esi uztaisījis atvēršanu, atklāšanas publicitāti. Tu nevari divas reizes atvērties.
Tu vari tikai atvērties vienu reizi, un tas ir jāizmanto.
Ja tu to palaid garām un tas ir bijis neveiksmīgi, tad tas ir bijis neveiksmīgi. Tāpēc ir arī gadījumi, ka vispirms sāk strādāt un tad uztaisa atvēršanu. Uzņēmums ir pieslīpējis kvalitāti. Tās ir dažādas stratēģijas. Patlaban mēs dzīvojam citā laikā, un, iespējams, jebkurš veikals, kas atvērās īsi pirms pandēmijas vai pandēmijas laikā, saprot, ka jāveras no jauna vaļā.”
