Rīta Panorāma

Intervija ar biatlonisti Baibu Bendiku

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Vienojas par ES budžeta aprisēm

Panākta vienošanās par 2022. gada Eiropas Savienības budžetu

Eiropas Savienības (ES) Padome un Eiropas Parlaments vienojušies par bloka nākamā gada vispārējo budžetu. Lēmums paver ceļu Eiropas Komisijas izstrādātā dokumenta apstiprināšanai. 

2022. gada budžeta kopējās saistības ir  apmēram 169,5 miljardi eiro, bet plānotie maksājumi – 170,5 miljardi eiro jeb vairāk nekā viens procents no ES kopējiem ienākumiem.  

2022. gada budžets aptver jaunās Daudzgadu finansēšanas shēmas 2021.–2027.gadam prioritātes, veicinot ES ekonomikas atveseļošanu, kā arī atbalstot zaļo un digitālo pāreju, lai padarītu Eiropas ekonomiku taisnīgāku, izturīgāku un ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm. Tāpat tas paredz nepieciešamo finansējumu ārkārtas situācijām un aizvien jauniem izaicinājumiem un satricinājumiem veselības, ekonomikas un migrācijas jomās.

Vienošanās rezultātā budžeta lēmējinstitūcijas ar papildu resursiem stiprinājušas pētniecības programmu, lai turpinātu finansēt ar veselību, klimatu un vidi saistītās pētniecības un inovāciju aktivitātes, tāpat ar jaunatnes politiku saistītās programmas, ES robežu pārvaldības programmas, tostarp, piešķirts papildu finansējums risinājumam situācijai uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju, par kura sadali un piešķiršanu skartajām dalībvalstīm tiks lemts turpmāk.

Ar papildu resursiem stiprinātas arī ārējās darbības finansēšanas programmas, pamatā sniedzot atbalstu sadarbības valstīm. Dalībvalstīm iezīmētais finansējums Daudzgadu finansēšanas shēmā tiek plānots atbilstoši vajadzībām attiecīgajā finanšu gadā un netiek apdraudēts. Tāpat gala vienošanās par budžetu paredz arī samērīgas budžeta rezerves ārkārtas situāciju risināšanai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā informē, ka, kolīdz budžets būs pieņemts, tas ļaus ES piesaistīt ievērojamus līdzekļus, lai ES arī turpmāk varētu rīkoties, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un tās sekām, kā arī lai dotu impulsu ilgtspējīgai ekonomikas atlabšanai un aizsargātu un radītu darbvietas. Tas veicinātu turpmākas investīcijas zaļākā, digitālākā un noturīgākā Eiropā, vienlaikus gādājot par visneaizsargātākajām personām tās kaimiņvalstīs un citur pasaulē.

Ar budžetu, par kuru pirmdien panākta vienošanās, līdzekļi tiks novirzīti uz jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas steidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs, kā arī ES partnervalstīs visā pasaulē.

Tostarp ir panākta vienošanās novirzīt 49,7 miljardus eiro saistībās, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, veicinot investīcijas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā, bet 53,1 miljardu eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 971,9 miljonus eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam, kurus saņems Eiropas lauksaimnieki un zvejnieki, un šie līdzekļi arī nostiprinās agrārās pārtikas un zivsaimniecības nozares noturību un nodrošinās iespējas, kas ir vajadzīgas krīzes vadībai.

Tāpat panākta vienošanās 12,2 miljardus eiro novirzīt pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa", lai atbalstītu ES pētniecību tādās jomās kā veselība, digitālā joma, rūpniecība, kosmoss, klimats, enerģētika un mobilitāte, bet 613,5 miljonus eiro – Vienotā tirgus programmai, kas atbalsta konkurētspēju un mazos un vidējos uzņēmumus, ieskaitot tūrisma nozari.

Vēl 839,7 miljonus eiro novirzīs programmai "ES – veselībai", lai atbalstītu Eiropas Veselības savienību un vispusīgi tiktu apmierinātas ES pilsoņu veselības vajadzības.

Savukārt 1,2 miljardus eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda novirzīs tam, lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitralitāti dod rezultātu visiem, bet 755,5 miljonus eiro no programmas "Life", lai atbalstītu rīcību vides un klimata politikas jomā.

Panākta vienošanās, ka 2,8 miljardus eiro novirzīs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, no kura tiks finansēta moderna, augstas veiktspējas transporta infrastruktūra, kas atvieglos pārrobežu savienojumus.

Vēl 3,4 miljardus eiro novirzīs programmai "Erasmus+", kas būs ieguldījums jaunatnē, kā arī 406 miljonus eiro – kultūras un radošajām industrijām no programmas "Radošā Eiropa".

Savukārt 1,1 miljardu eiro novirzīs Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un 809,3 miljonus eiro Integrētās robežu pārvaldības fondam, lai pastiprinātu sadarbību ārējo robežu pārvaldībā, ieskaitot 25 miljonus eiro robežas ar Baltkrieviju aizsardzībai, kā arī migrācijas un patvēruma politikai, kurā ietverts arī papildu finansējums pārmitināšanas saistībām.

Vienlaikus 227,1 miljonu eiro novirzīs Iekšējās drošības fondam, bet 945,7 miljonus eiro – Eiropas Aizsardzības fondam, lai atbalstītu Eiropas stratēģisko autonomiju un drošību.

Savukārt 15,2 miljardus eiro novirzīs ES kaimiņvalstu un starptautiskās attīstības un sadarbības atbalstam. Nolīgumā ir iekļauti mērķtiecīgi palielinājumi kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam – "Eiropa pasaulē" (190 miljoni eiro), galveno uzmanību pievēršot Afganistānai un Sīrijai, kā arī humānās palīdzības programmai (211 miljoni eiro), kas daudzviet pasaulē risinātu krīzes situācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt