Viņa arī uzsvēra, ka šīs ir hroniskas problēmas par kurām ticis daudz runāts, bet to risināšanā ir sasniegts mazs progress. "Hroniska lieta ir nenoteiktība - mainās likumi, nav saprotamas pieejas. Ēnu ekonomikas apkarošanai ir izstrādāts plāns, bet cik daudz no tā ir realizēts? Hroniska kaite, uz kuru norāda investori, ir arī izglītība. Augstākās izglītības reforma joprojām ir tā, kas kavē mūsu attīstību. Jautājums ir arī par uzņēmēju neētisku uzvedību un negodīgu konkurenci," stāstīja Zaščirinska.
Ārvalstu uzņēmēji bieži vien arī norādot uz problēmsituāciju finanšu jomā, kas var ietekmēt arī valsts starptautisko reputāciju. Investorus arī satrauc Rīgas loma visas valsts attīstībā. "Investori redz, ka Latvijas ekonomika koncentrējas Rīgā, bet ne reģionos. Vai ir kādas domas, kā Rīgai konkurēt ar citām Ziemeļeiropas lielpilsētām? Vai mūsu spēki ir pareizi izvietoti, lai popularizētu Rīgu?" tā Zaščirinska. Savukārt lielākā korupcijas problēma, investoru ieskatā, ir būvniecības sektorā, kur ir arī ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars.
Latvijai ir arī jādomā par darbaspēka pieejamības jautājumiem. "Jādomā par gudro migrāciju. Mums jāatver Latvija gan kvalitatīvam, gan mazkvalitatīvam darbaspēkam," teica Zaščirinska.
Trešdien Ārvalstu investoru padome prezentēs savu pēc kārtas ceturto ārvalstu investīciju vides indeksu. Latvijā šobrīd strādājošie ārzemju investori vēl jūtas salīdzinoši labi, jo izbauda ekonomikas augšupeju, taču tādas gadiem nerisinātas problēmas kā demogrāfijas lejupslīde un darbaspēka nepieejamība, korupcija un finanšu noziegumi, tiesiskums, ēnu ekonomika, izglītības kvalitāte var novest pie tā, ka Latvijā ne tikai neienāks jaunas investīcijas, bet ar laiku var aizplūst arī esošās.
Latvijā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs 2018. gada deviņos mēnešos bija 365 miljoni eiro, kas ir divas reizes mazāk nekā pirms gada, teikts pērnā gada nogalē publicētajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā, kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija (EM).
EM norādīja, ka pēdējos gados ir vērojams izteikts ārvalstu tiešo investīciju plūsmu svārstīgums. 2017. gadā Latvijā piesaistītās ārvalstu tiešās investīcijas bija 650 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga gandrīz četras reizes un sasniedza 2,4% no iekšzemes kopprodukta. To galvenokārt noteica nerezidentu apjomīgie ieguldījumi uzņēmumu pašu kapitālā.
