Šādus viedokļus opozīcija pauda trešdien, kad Saeimas Budžeta un finanšu komisijā notika nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas pirmā sēde. Valdība budžeta projektu apstiprināja otrdien, tāpēc tagad tas ir jādara Saeimai.
„Šis ir budžets, ar kuru mēs uzsākam nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadiem realizāciju, un budžets, ar kuru mēs uzsākam Eiropas Savienības plānošanas perioda septiņiem gadiem realizāciju. Faktiski ir divas prioritātes, kas lielā mērā caurvij arī iepriekšējos budžetus un domāju - vidējā termiņā noteikti saglabāsies. Tā ir konkurētspējas kāpināšana. Un otra prioritāte ir pasākumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai,” norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Līdz šim lielākie strīdi par budžetu risinājās starp koalīcijas partneriem. Taču tagad kritiku par valdības piedāvājumu pauž opozīcijas pārstāvji. Piemēram, Ministru prezidenta stāstītais neizklausās ticams „Saskaņas centra” pārstāvim Budžeta komisijā Igoram Pimenovam. Viņš norādīja, ka nevienlīdzības novēršana valdības retorikā ir tikai vārdi, jo valsts budžeta projektā nav norādīts materiāls segums tam, kā nevienlīdzība būs mazināta. Tostarp arī jautājums par progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli nav bijis koalīcijas redzeslokā.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Uldis Auglis sacīja, ka budžeta sociālekonomiskais pamatojums un izvērtējums ir ļoti vājš. „Ir fiskālais efekts, bet nav sociālekonomiska izvērtējuma,” secināja Augulis.
„Pirmkārt, visas jaunās nodokļu iniciatīvas. Ja mēs paskatāmies sagatavotos likumprojektus, tad izvērtējums un pamatojums ir ļoti vājš. Ir fiskālais efekts, kas parādīts, bet nav klāt ne sociāli ekonomiskais izvērtējums. Nākošais – Finanšu ministrija veiksmīgi manipulē ar cipariem attiecībā uz pašvaldībām. Šobrīd šī attiecība, kas ir iekļauta budžetā, pašvaldības, skatoties, kāds būs nākamais gads, izmaksu pieaugums, visticamāk, netiks galā,” norāda Augulis.
Finanšu ministrs Andris Vilks atzīmēja, ka opozīcijas kritika un neapmierinātība ar budžetu ir normāla parādība. Tomēr viņš atgādināja, ka šis budžeta projekts ir „kompromisa budžets”, ar kuru neviens līdz galam nav apmierināts un kurā katrs ir bijis spiests piekāpties kādā punktā.
Vienlaikus viņš izteica cerību, ka parlamentārieši budžeta projektā neieviesīs pārlieku lielus papildu finanšu pieprasījumus, jo līdzekļu jauniem tēriņiem nav daudz.
Ceturtdien Saeima budžetu nodos komisijām, savukārt balsojums par pirmo lasījumu notiks vēl pēc divām nedēļām. Finanšu ministrs pauž pārliecību, ka visas vēl neatrisinātās domstarpības līdz tam tiks pārvarētas, tāpēc, piemēram, jautājums par uzturēšanās atļaujām neizraisīs budžeta noraidīšanu un līdz ar to arī valdības krišanu.
