Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – laiku no 2015. gada – vidēji gada laikā saņemti 20 pieteikumi. "2020. gada laikā šis skaits tātad bija četrkāršojies," teica NAV vadītāja. Šā gada laikā nav saņemts neviens pieteikums par kolektīvo atlaišanu.
Simsone atzīmēja, ka reģistrētā bezdarba līmenis pašlaik Latvijā ir 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
"Tie ir nepilni 70 000 mūsu valsts iedzīvotāju, kas ir kļuvuši par Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem un lūguši palīdzību jauna darba meklējumos," teica Simsone.
Pēc viņas teiktā, arvien zemākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Rīgā un Pierīgas reģionā, bet augstākais – Latgalē. Tiesa, Covid-19 infekcijas izplatības izraisītās ekonomiskās krīzes laikā reģistrētais bezdarba līmenis vairāk pieauga Rīgā un Pierīgā, mazāk Latgales reģionā.
NVA vadītītāja sacīja, ka līdz ar Covid-19 izplatību pavasarī bezdarba līmenis nepilna mēneša laikā pieauga ļoti strauji – par 2% un reģistrēti apmēram 20 000 jauni bezdarbnieki. Jūnijā bezdarba līmenis sāka kristies, un šāda tendence bija vērojama līdz pat novembrim.
Novembrī un decembrī bezdarba līmenis nedaudz pieauga. "Pagaidām mēs tādu satraucošu situāciju nenovērojam," teica NVA vadītāja.
Pēc viņas teiktā, visvairāk bezdarbnieku rindas papildināja cilvēki, kas iepriekš strādāja Covid-19 krīzes vairāk skartajās nozarēs – viesmīlībā, pasažieru pārvadājumu segmentā. Savukārt nozares, kur ir vairāk brīvu vakanču, ir būvniecība, apstrādes rūpniecība, transporta pārvadājumi un loģistika, kā arī informāciju un tehnoloģiju nozare.
Simsone teica, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm bezdarba līmenis šogad varētu pieaugt, bet tam nevajadzētu pārsniegt 10%.
Banku ekonomisti esot optimistiskāki – bezdarba līmenis Latvijā šogad varētu svārstīties 8,5%–9% robežās.
