Kā vairākkārt norādījuši Eiropas Komisijas (EK) eksperti, projekts jau šobrīd ir pamatīgi iekavēts un pilnībā saņemt tam paredzētos Eiropas Savienības (ES) atbalsta līdzekļus kļūst aizvien grūtāk.
Vienlaikus no tranzīta nozares uzņēmējiem jau izskan aizvien lielāka skepse par projektu un aicinājumi valdībai vērtēt arī alternatīvas projektam paredzēto līdzekļu izlietojumam.
Ieceri par Latvijas dzelzceļu tīkla modernizāciju, to elektrificējot ar tīklu, kas būtu piemērots arī kravas vilcieniem, satiksmes nozares plānotāji lolo jau vairākus gadus.
Tomēr lēmums par projekta uzsākšanu un tā finansēšanu valdībā ir aizkavējies jau vairāk nekā par gadu, palielinot risku, ka projektam var neizdoties piesaistīt visu pieejamo ES līdzfinansējumu.
Tranzīta nozares nevalstisko organizāciju vidū aizvien vairāk pieaug bažas par to, vai projektu vispār ir lietderīgi īstenot. Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” vadītāja Inga Antāne skaidro – nozare joprojām nav saņēmusi nepieciešamos aprēķinus par projekta ietekmi uz nozares attīstību.
"Cik man ir zināms, lai mēs varētu pretendēt uz elektrifikācijas projektam piešķirto finansējumu no Eiropas Komisijas, mums lēmums ir jāpieņem šogad. Mums nozarei nav nekādas informācijas par to, kādā stadijā ir šīs projekts, vai ir veikti visi aprēķini par ieteikmi uz ekonomiku kopumā un tieši uz tranzīta nozari," teica Antāne.
Pēc Antānes domām, iespējams, šobrīd racionālāk jau būtu uzsākt sarunas ar EK par iespēju projektam paredzētos līdzekļus pārdalīt citām vajadzībām.
"Noteikti būtu jāvēršas pie Eiropas Komisijas ar lūgumu varbūt izvērtēt citu projektu iespējamību un saņemt šo finansējumu arī pie citiem projektiem," teica biedrības pārstāve.
Vienlīdz liela paļāvība uz dzelzceļa elektrifikācijas projektu vēl nesen nebija arī valdībā, un premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) vēl oktobrī pauda skeptisku viedokli par projektu, norādot, ka par to vēl nepieciešama papildu informācija.
Tiesa, jau vēlāk optimistiskāka par projektu bija finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), kura gan atzina, ka joprojām neatbildēti jautājumi ir par projekta finansēšanas iespējām.
"Ir vairāki vēl neatbildēti jautājumi, vai šī projekta īstenošana ietekmēs budžeta deficītu. Ja ietekmē budžeta deficītu, tad cik daudz un kādā formātā tad mēs varam šo projektu atļauties.
Mana pārliecība ir, ka nauda seko naudai un ka ir jāiegulda infrastruktūras attīstībā," teica ministre.
Jau vēstīts, Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili, un šo darbu kopējās izmaksas paredzētas 660 miljonu eiro apmērā.
