Sadaļas Sadaļas

Novembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 2,7%; ekonomisti pozitīvi arī par gada beigām

2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 20,5% (to ietekmēja kūdras eksporta pieaugums) un apstrādes rūpniecībā – par 4,3%.

Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 10%, būtiski samazinoties hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjomam un gāzes piegādei patērētājiem.

Salīdzinot ar 2019. gada novembri, apstrādes rūpniecībā ievērojams izlaides pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 22%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 20,4% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Nozīmīgs produkcijas apjoma kāpums bija arī pēc īpatsvara lielākajā nozarē: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles – par 14,6%.

Savukārt produkcijas apjoma kritums saglabājās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 40,7% un dzērienu ražošanā – par 13,8%. Produkcijas izlaide samazinājās arī metālu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (attiecīgi par 1,5% un 1,8%).
2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1,5%. To ietekmēja apjoma kāpums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 4,8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,3% un apstrādes rūpniecībā – par 1,4%.

2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri, kopējais apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 7%.

Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 2% un eksportā – par 9,6% (tai skaitā eirozonā – par 5,5%, ārpus eirozonas – par 13,2%).

2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, kopējais apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli koriģētiem datiem pieauga par 2%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 2,5% un eksportā – par 1,8% (tai skaitā eirozonā – par 1%, ārpus eirozonas pieaugums par 2,5%).

Ekonomisti pozitīvi noskaņoti

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka pagājušā gada nogale Latvijas rūpniecībā ir bijusi veiksmīga. Viņš norādīja, ka novembrī Latvijā ir sasniegts jauns rūpniecības izlaides rekords - 2020. gada novembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 4,3% salīdzinājumā ar 2019. gada novembri. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš 2019. gada pirmās puses, un rūpniecības sniegums pērn ir būtiski apsteidzis citas ekonomikas nozares.

Āboliņš uzskata, ka arī 2021. gads būs labvēlīgs Latvijas rūpniecībai, it īpaši gada pirmajā pusē. 

"Latvijas ražotāju noskaņojums šobrīd ir labā līmenī, un jaunie rūpniecības pasūtījumi aug. Arī pasaulē vadošais ražotāju iepirkumu menedžeru noskaņojuma indekss ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2018. gada, un pasaules tirdzniecība faktiski ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī. Vienlaikus gada otrajā pusē, uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, pieprasījumus pēc pakalpojumu augs būtiski straujāk kā pēc precēm. Tas, visticamāk, piebremzēs rūpniecības pieaugumu.

Tādēļ šogad izaugsme Latvijas apstrādes rūpniecībā šogad varētu būt aptuveni 4%," skaidroja ekonomists.

Arī bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš bija pozitīvi noskaņots par rūpniecību. Viņš arī atzīmēja, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. "Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk," prognozēja Strautiņš.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēgumu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Strautiņš norādīja, ka Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020. gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018. gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. "Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1," paskaidroja ekonomists.

Pēc viņa teiktā, arī ar "Brexit" saistītās nenoteiktības beigas ir laba ziņa. "Izstāšanās līgumā abas puses likušas uzsvaru tieši uz iespējami brīvas preču tirdzniecības saglabāšanu. Ja vienošanās nebūtu un tiktu ieviesti muitas tarifi, tas nebūtu liels drauds Latvijas preču eksportam, jo ar pašu saražotajiem kokmateriāliem un zivju konserviem britiem vienalga nepietiktu. Taču tad mazinātos vai izzustu tarifu priekšrocības salīdzinājumā ar ne-Eiropas ražotājiem, piemēram, Marokas zivju izstrādājumiem, un mūsu eksportētājiem varētu nākties samazināt pārdošanas cenas," skaidroja Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, ja vien valdība kādā brīdī nebūs spiesta ķerties pie ļoti radikāliem karantīnas pasākumiem, 2021. gads rūpniecībai būs diezgan labs, jo pasaules ekonomika atgūsies no krīzes. Taču nākotnes prognozēs ir arī šaubu ēnas.

"Gada sākumā saglabāsies vīrusa radīti riski ražošanas procesam.

Varbūt paradoksāli, bet bažas ir saistītas ne tikai ar pandēmiju, bet tās beigām. Daļai Latvijas ražotāju 2020. gada pieprasījuma izmaiņas bija ļoti izdevīgas. Vai arī turpmāk vajadzēs tikpat daudz higiēnas līdzekļu? Vai cilvēki pirks tikpat daudz mājokļu uzlabošanai paredzētu koksnes izstrādājumu? Latvijas rūpniecība ieguva no tā, ka tās klientiem ārzemēs bija vairāk brīva laika, gan remontdarbiem, gan grāmatu lasīšanai. Kas notiks, kad šī brīvā laika kļūs mazāk?" norādīja Strautiņš.

Runājot par kokapstrādi, viņš uzsvēra, ka par pieprasījumu varam būt optimisti, jo augošu koksnes izmantošanu būvniecībā virzīs paradumu maiņa un klimata politika. Iespējams, ka daļai ķīmijas preču ražotāju var pienākt sarežģītāki laiki. 

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece gan ieskicēja, ka gads kopumā nav bijis tik rožains - neizteiksmīgais 1,8% kritums 11 mēnešos slēpj būtiskas svārstības gada laikā. Pēc ekonomistes teiktā, ņemot vērā sarežģīto situāciju, mūsu ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši ar to galā. Tagad arī uzņēmumi ir noturīgāki pret Covid-19 izraisīto turbulenci.

Pēc Bucenieces domām, rudens/ziemas vīrusa uzliesmojums ražošanas apjomus tomēr nedaudz paraustīs un to vairāk ieraudzīsim šī gada pirmajos mēnešos. Joprojām gan ir pamats domāt, ka ietekme būs daudz mazāka nekā pavasarī. Viņa uzsvēra, ka optimismu vairo arī daudzviet pasaulē uzsāktā riska grupu vakcinēšana, kas ļauj cerēt, ka uz 2021. gada otro pusi uzņēmumi varēs atgriezties jau pie daudz "normālākas" darbības. Buceniece norādīja, ka 2020. gads apstrādes rūpniecības ražošanas apjomos bija mērāms ar mīnusa zīmi, bet gaidāms, ka 2021. gadā ražošana atgriezīsies pie izaugsmes un, visticamāk, augs līdzīgā tempā ar ekonomiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt