Līdz šim visām lauksaimniecības nozarēm bija paredzēti simts litri degvielas uz hektāru zemes, bet, ieviešot krāsošanu, panākta likmju diferencēšana. Lopkopībā tie būs 130 litri uz hektāru, graudkopībā – simts, bet pārējās nozarēs 60, norādīja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.
„Tādējādi panākot, ka tajās nozarēs, kur ir visu gadu nepieciešama dīzeļdegviela, var saņemt lielākus apjomus atbilstoši faktam, cik viņiem nepieciešams,” skaidroja Jansone.
„Mēs piekrītam, ka dīzeļdegviela tiek marķēta, bet ar noteikumu, ka vispār griesti tiek atcelti,” pauda "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs, jo arī jaunie noteiktie limiti esot nepietiekoši.
Laziņš skaidroja, ka, marķējot degvielu, lauksaimniekiem ir papildu izdevumi, jo krāsošana sadārdzinās degvielu par vairākiem centiem. Turklāt lielākai daļai lauksaimnieku būšot jāiegādājas divas degvielas tvertnes, jo ar limitēto degvielas daudzumu nepietiks un būs jāstrādā ar diviem degvielu veidiem.
Jau iepriekš "Zemnieku saeima" aprēķināja, ka dīzeļdegvielu marķēšana izmaksās vismaz 15 līdz 20 miljonus eiro.
Lauksamnieki un degvielas tirgotāji uzskata, ka Eiropas Savienības direktīva, ar kuras ieviešanu Finanšu ministrija aizbildina plānu ieviest degvielas ”krāsošanu”, ir novecojusi. Turklāt Latvijā jau kopš 2010.gada ir ieviesta tiešsaistes uzraudzības sistēma.
