Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā.
2022. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 890,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,9 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64%, kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2022. gadā bija 5,0 tūkstoši (4. ceturksnī – 5,3 tūkstoši). 4. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,6% un 61,7%).
Lai gan pēdējos 10 gadus nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 3. ceturksnī ES – 61,2%), 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,6%, savukārt Lietuvā – 65,3%.
Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies
2022. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,6%, kas ir par 2,7 procentpunktiem augstāks nekā 2021. gadā. Nodarbināti bija 54,6 tūkstoši jauniešu (2021. gadā – 48 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 4,2 tūkstošiem jeb 7,2% un bija 53,8 tūkstoši (2022. gada 3. ceturksnī – 58 tūkstoši).
Jauniešu nodarbinātības līmenis 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās par 2,6 procentpunktiem – līdz 29,6%.
Pamatdarbā nedēļā nostrādāja vairāk
Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt 2022. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir par 0,7 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī.
2022. gadā 66,4 tūkstoši jeb 7,5% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 8,4 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (69,1%), vīrieši mazāk – 30,9%. 2022. gada 4. ceturksnī katrs trīspadsmitais (67,7 tūkstoši jeb 7,6%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3,3 tūkstošiem jeb 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (64,4 tūkst. jeb 7,2%).
Sievietes biežāk nekā vīrieši strādāja blakusdarbā
2022. gadā 36,7 tūkstoši (4,1%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,0 tūkstošiem jeb 5,4 procentiem vairāk nekā 2021. gadā. Sievietes (21,2 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (15,5 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 11–20 stundas (34,8%), un 1–10 stundas (34,6%).
2022. gada 4. ceturksnī 37,4 tūkstoši (4,2%) nodarbināto strādāja blakusdarbā, kas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 7,2% mazāk nekā 3. ceturksnī (40,3 tūkstoši jeb 4,5%).
4. ceturksnī 11,3% darbinieku strādāja attālināti
2022. gada 4. ceturksnī 11,3% (87,7 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 56,0 tūkstošiem jeb 7,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (143,7 tūkstoši jeb 18,8%), bet par 9,0 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (78,7 tūkstoši jeb 10,1%). No attālināti strādājošajiem 60,1% bija sievietes un 39,9% vīrieši.
Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi (35%), attiecīgi 46,1% vīriešu un 27,7% sieviešu. Nedaudz mazāk (34,2%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 18,6% – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (12,2%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,8%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (5,4%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Darbu attālināti veica 53,6% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 44,8% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 23% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku, nedaudz mazāk (19,7%) zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku. Viszemākais (4,5%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars 4. ceturksnī vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos.
Attālināti strādāja 28,2% vecāko speciālistu, 22,8% vadītāju, 16,8% speciālistu un 13% biroja darbinieku.
2022. gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 18,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 31,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 16,5 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,9 tūkstošus iedzīvotāju.
Savukārt 4. ceturksnī apsekojumā piedalījās 4,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,3 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju.
