Panorāma

Satversmes tiesa krievu valodai augstskolās saka "nē"

Panorāma

Panorāma

Atlaists "Latvijas dzelzceļa" vadītājs M. Kleinbergs

No amata atbrīvo «Latvijas dzelzceļa» vadītāju Kleinbergu

Atšķirīgs redzējums par uzņēmuma turpmāko darbību. Tāds bijis "Latvijas dzelzceļa" (LDz) padomes galvenais pamatojums lēmumam no amata atlaist līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu.

Iepriekš neoficiāli bija izskanējis, ka LDz padome nav apmierināta ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Kleinberga darbu. Šodien kompānijas padome izskanējušo apstiprināja – Kleinberga pēdējā diena LDz vadītāja amatā jau aizvadīta.

Šis nav impulsīvs lēmums, un tas arī nav viegls lēmums. Tādēļ mēs varam teikt to, ka mūsu nākotnes redzējums ar esošo valdes priekšsēdētāju atšķiras. Mēs sagaidītu aktīvāku rīcību daudzos jautājumos," teica LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Kā šos konkrētos jautājumus padome minēja izmaksu mazināšanu, domstarpības par iekšējās kontroles un auditu neatkarību un pieejamo investīciju realizāciju pilnā apjomā.

Tāpat līdzšinējais valdes priekšsēdētājs neesot noslēdzis daudzgadu vīziju par dzelzceļa infrastruktūras un finansēšanas modeli. Padome uzsvēra  – Kleinberga atlaišanas pamatā nav darbību, par kurām būtu jāvēršas tiesībsargājošās institūcijās.

"Nekādus pārkāpumus, pilnvaru pārkāpumus vai nolaidīgu rīcību mēs valdes priekšsēdētāja darbībā neesam skatījuši," skaidroja LDz padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Liepiņš.

Šajā lēmumā padomi atbalsta satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), kurš sacīja, ka uzticas padomes spējai pieņemt lēmumus. Vienlaikus ministrs noliedza, ka viens no iemesliem Kleinbergam atlaišanai varētu būt bijis politiskais spiediens.

"No manas puses nav bijis kāds uzstādījums. Ir bijušas sarunas gan ar Kleinberga kungu, gan arī ar padomi par to, kā es gribētu redzēt... Jo mums ir drīzumā, februāra beigās, kopā ar "Latvijas dzelzceļa" vadību jāiet uz valdību, jāinformē kolēģi par to, kā uzņēmums tālāk strādās, kā samazinās izmaksas, kā reaģēs uz to esošo situāciju, meklēs jaunus darbības virzienus. To es esmu teicis, ka ar padomi es šeit strādāšu kopā. Es no viņiem prasīšu rezultātu, un viņi būs atbildīgi par to, kā mēs to sasniegsim," teica ministrs.

Kleinbergs LDz valdes priekšsēdētāja amatā bija no 2019. gada, liecina "Lursoft" dati. Viņa pilnvaru termiņš bija līdz 2025. gadam. Nu amatpersonas pēdējā darba diena uzņēmumā ir 9. februāris. Atstājot amatu, amatpersona saņems kompensāciju ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā. Konkrētu kompensācijas summu padome gan šodien nenosauca.

Kleinbergam pametot uzņēmumu, plānots izsludināt konkursu uz šo amatu. Pašlaik valdē turpina darbu Vita Balode-Andrūsa un Rinalds Pļavnieks.

Jāpiemin, ka šogad izmaiņas piedzīvoja arī LDz padome, no amatiem tajā atceļot Juri Kaļeņuku un Andri Maldupu.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange un padomes locekļi Andris Liepiņš un Reinis Ceplis.
LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange un padomes locekļi Andris Liepiņš un Reinis Ceplis.

KONTEKSTS:

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ Ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti