Pašreizējo situāciju piensaimniecības nozarē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vērtēja kā pietiekoši sarežģītu, norādot, ka visātrāk lauksaimnieki saņem atbalstu no Latvijas, kas būs seši miljoni eiro. Savukārt finansējums no Eiropas Savienības kompensācijām varētu būt pēc vairākiem mēnešiem.
Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs norādīja, ka ar piešķirtajiem 6,6 miljoniem eiro pietiks vien diviem mēnešiem un pēc tam situācija vairs nebūs skaidra.
Viņš klāstīja, ka piensaimnieki pašlaik no valsts puses neredz plānu, kā atbalstīt no Krievijas embargo cietušo nozari. Turklāt lauksaimnieki nesaskata savu vainu esošajā situācijā, kas izveidojusies ārējo politisko faktoru dēļ.
Piensaimniekiem pašlaik lielākās grūtības ir ar kārtējiem maksājumiem, nodokļiem un lopbarības iepirkšanu.
18.novembrī, kad Rīgā ieradīsies Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs, LOSP plāno rīkot protesta akciju, pastāstīja Treibergs.
Jau ziņots, ka Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Līdz ar noieta tirgus zaudēšanu krita piena iepirkšanas cenas.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
