Dienas ziņas

O. Kalpaka muzejā top vērienīga brīvdabas ekspozīcija

Dienas ziņas

T. Linkaits iztur demisijas pieprasījumu

Neliels uzņēmums Bauskas novadā sāk kāpostu eksportu

Neliels Bauskas novada uzņēmums sāk kāpostu eksportu

No neliela uzņēmuma Bauskas novada Brunavas pagastā uz Norvēģiju aizceļojusi pirmā skābēto kāpostu krava. Tikšot sākts arī produkcijas eksports uz Rumāniju un Bulgāriju. Kā atzīst biedrībā "Latvijas dārznieks", šādi gadījumi neesot bieži, jo mazajiem ražotājiem esot grūti konkurēt ar cenu un saražot nepieciešamo apjomu.

Bauskas novada  Brunavas pagasta "Kāpostnīcā" sākusies pārstrādes sezona. Tepat leišmalītē audzētās kāpostu galvas tiek smalcinātas, skābētas, bet turpat blakus telpā gatavā produkcija fasēta spainīšos.

"Šobrīd mums ir desmit hektāri kāpostu. No manām zināšanām un Dieva ir atkarīgs tas, cik rudenī izaug. Mēs rēķinām, ka šogad ražas būs izcilas, labas, tad savas septiņdesmit tīrās tonnas mēs varētu novākt," rēķināja "Kāpostnīcas" īpašniece Iveta Ļekūne.

Ar kāpostu audzēšanu un skābēšanu saimniece sākusi nodarboties pirms 22 gadiem, bet šajā sezonā pirmoreiz  "Kāpostnīcas" skābētie kāposti nonāks ne tikai pie Lietuvas, bet arī pie Norvēģijas, Rumānijas un Bulgārijas patērētājiem.

Saimniece atzina, ka pati nav meklējusi iespējas iziet eksporta tirgū. Par to parūpējušies ārvalstīs dzīvojošie tautieši.

"Es esmu pateicīga tam menedžerim, kas man tādu dunku iedeva, lai tak es saņemos, un ļoti neatlaidīgi mūs virzīja uz to, un tā motivācija bija viņa teiktais – "jūs padomājiet, cik jūs karodziņus Eiropas kartē varēsiet iespraust". Šis bija tāds kā moto, kas lika man pārvarēt visas drukāšanas, mašīnu iegādes un visādas iekārtas, kas bija nepieciešamas, lai mēs varētu skaisti nokraut precīzas paletes, jo joki jau tur mazi," stāstīja Ļekūne.

Pašreiz pasūtījumi eksportam būšot divas reizes mēnesī, bet esot cerības, ka apjoms pieaugšot.

Tāpēc jau šobrīd uzsākta jaunas skābētavas būvniecība, bet, lai nepieaugtu elektrības rēķini, jau pavasarī saviem spēkiem uzstādīti saules paneļi.

Mazliet bažas gan raisot straujais izejvielu cenu kāpums, kas jau licis galaprodukta cenu palielināt par 20%. Kā skaidroja biedrībā "Latvijas dārznieks", kas apvieno ap 100 lauksaimnieku, priecīgi notikumi esot reti. Galvenais iemesls esot nespēja konkurēt ar cenu un apjomu.

"Mēs esam ļoti atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem. Otra lieta. Ņemot vērā gan nodokļus, gan materiāla cenas, kur praktiski atbalsta nav. Līdz ar to mums ir ļoti grūti šodien iziet tirgū ārpus valsts. Protams, šis Norvēģijas gadījums – tur ir sadarbība ar tautiešiem. Šāda pat sadarbība notiek arī ar Lielbritāniju, Angliju, Īriju. Bija mēģinājums ar ASV, bet tur mēs nevarējām izturēt kritēriju par apjomiem," klāstīja  biedrības "Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) norādīja, ka, lai gan energoresursu un citu preču cenu dārdzība uzņēmējiem rada galvassāpes, joprojām esot labas iespējas arī nelieliem uzņēmumiem kļūt par eksportētājiem.

"Situācijas ir ļoti dažādas, bet pārtikas nozare noteikti ir starp tām. Lielākoties tie ir uzņēmumi, kuru apjomi nav ļoti lieli, bet kuru produktiem ir augsta kvalitāte vai arī kuriem ir interesantāki produkti. Arī produkcija, kas ir ekoloģiska, pašlaik ļoti labi tiek pieprasīta ārvalstīs," atzina LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Kā attīstīsies eksporta tirgus, ja energoresursu cenu kāpums neapstāsies, gan esot grūti prognozēt. Pēc Ekonomikas ministrijas apkopotās informācijas, šā gada septiņos mēnešos kopumā eksports palielinājies par 29,9%, salīdzinot ar līdzīgu periodu pagājušajā gadā. Tiesa gan, attiecīgajā periodā palielinājies arī preču imports.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti