Ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidroja, ka zemi jāsāk lauksaimniecībā izmantot gada laikā, ja tā pieteikta vienotajiem platībmaksājumiem. Savukārt, ja īpašnieks nav pieteicies Eiropas Savienības (ES) maksājumiem, zemi izmantot jāsāk trīs gadu laikā.
„Administratīvais sods par lauksaimniecības zemes neizmantošanu gada laikā lauksaimniecībā, ja šī zeme ir bijusi pieteikta ES maksājumiem, būs lielāks nekā par tās zemes neizmantošanu lauksaimniecībā, kura uz zemes iegādi nav bijusi pieteikta maksājumiem. Pirmajā gadījumā soda mērs fiziskām personām ir 360 – 720 eiro, juridiskām personām līdz 1080 eiro. Savukārt otrajā gadījumā sods būs diapazonā no 180 līdz 360 eiro, juridiskām personām 360 līdz 720 eiro,” skaidro Cinkus.
Viņa uzsvēra, ka uz personām, kas zemi iegādājušās līdz pērnā gada novembrim, šie noteikumi neattiecas. Spēkā paliek līdzšinējā kārtība – proti, ja zeme netiek kopta, pašvaldība var lemt par paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli īpašniekam. Lauku atbalsta dienests ik gadu veic visas Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanu, lai pārbaudītu tās sakoptību. Pērn apsekoti 2,29 miljoni hektāru zemes un no šīm platībām par nekoptām atzīti 330 000 hektāru, kas ir aptuveni 15%.
Kopēja lauksaimniecības zemju platība ik gadu arī sarūk, stāsta dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš. „Kartē redzams, ka nepateicīgākā situācija ar nekoptām lauksaimniecības zemēm ir Latvijas austrumu daļā – ap Ludzu un Zilupi. Ir arī pietiekami daudz šādu īpašnieku Pierīgā – piemēram, Garkalnes un Salaspils novadi, kur savulaik zemes gabali iegādāti spekulatīvos nolūkos vai ar domu veikt apbūvi, un tas nav izdevies un attiecīgi zemi neviens neizmanto,” stāsta Āboliņš. „Kopumā tas cipars ik gadu ir konstants. Jāatzīmē gan, ka pērn noteikti stingrāki nosacījumi, lai lauksaimniecības zemi uzskatītu par koptu. Ja 2013. gadā bija no kadastra jāsakopj vismaz 30%, tad 2014. gadā bija jābūt sakoptiem jau 70% platības, lai zemi uzskatītu par koptu,” teica Āboliņš.
Lauksaimniecības zemes īpašniekiem, uz kuriem attieksies jaunie naudas sodi, jāņem vērā šie paši nosacījumi par to, cik lielai platībai jābūt koptai.
Zemnieku Saeima zemes iegādes grozījumus atbalsta, taču organizācijas pārstāvjiem bijuši arī savi papildu priekšlikumi. „Šajos grozījumos bija jābūt savādāk divām lietām. Mūsuprāt, likuma spēkā stāšanās datumam vajadzēja būt pēc iespējas ātrāk - jau ar 1.septembri, nevis 1.novembri,” vērtē Zemnieku Saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons. „Pirmkārt sūtījām vēstuli Zemkopības ministrijai, aicinot naudas sodu apmērus noteikt pēc hektāru skaita, nevis vienkārši par pārkāpumu. Juridiska persona var iegādāt gan vienu hektāru, gan 900 hektārus, bet soda apmērs īpaši no tā diemžēl nemainās pēc šī likumprojekta būtības,” saka Trons.
Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot naudas sodus par nekoptām lauksaimniecības zemēm, plānots skatīt otrdienas, 30.jūnija, valdības sēdē.
